2000. gada augusts: Dridzis Sauleskalnaa: totala pamestibas sajuta - pamestas atputas bazes (labi, ka logi nav izdauziti). Loti laba pieeja pie udens (laipas).
Gaisu var sarunat piepildit netalu esosaa kafejnicaa (vienigaa vieta, kur atradaam normalu stravu).
Udens redzamiba - 5-6m (loti labi). Tiesi no laipam stavs slipums uz leju, iegajam lidz 15m un palika auksti (vajadzigi lukturi). Termoslanis ap 8-9m. zemak likas pat 6-8C (varbut netalu avoti). Dibens loti labs, praktiski nav dunu (smiltis). udenszales ne dzilak par 5-6m. Zivis redzejam maz (observeju vienu videju lidaku). Toties atradam vedzelu alas (nogazee 6-8m dzilumaa). Secinajums. Vieta varetu butu loti laba diveru apmacibai.
29.08.2001 - 09:24
Andris
Interesē vai ir pieejama Dridža eholokācijas karte.
Paldies
28.10.2002 - 11:57
Janis
Vai kāds zina kur atrodas dziļākā vieta ezerā?
30.10.2002 - 17:56
S O S
Esmu vieteejais. Pie Driidza dziivoju kops beerniibas. Pagaajruden kaads iebrauceejs no Riigas nopirka daudz zemes ezera krastaa, kas netiek apsaimniekota. Tachu pats sausmiigaakais ir tas fakts, ka rudenii tika izrakts kanaals, kurs savieno Driidzi ar purvu(diiki-Namens-Kombulu pagastaa). Sajaa purvaa ir loti netiirs uudens. Liidzarto skaistaakais un aizsargaajamais Latvijas ezers tika un TIEK BUUTISKI PIESAARNOTS. Ir zinaams, ka kanaals tika izrakts, bez saskainosanas ar vides valsts inspekciju. Arii velaak nekas netika vekts, lai aizraktu postoso kanaalu. Tiesaam baisi skatiities, kaa netiirais uudens iepluus Driidzii, pie kura dziivoju visu savu muuzu. VAI TIESAAM LATVIJAA VISU VAR NOPIRKT PAR NAUDU???
04.03.2003 - 02:36
Vita
Par "netīro" ūdeni. Ezera ūdens krāsainību (t.i., brūns vai dzidrs) nosaka humusvielu daudzums ūdenī. Visos purvu ezeros ūdens ir brūns, bet tas vēl nenozīmē, ka ūdens ir netīrs. Nezinu gan, kā ir šai konkrētajā gadījumā ar Nameņu. Ja tajā netiek iepludināti notekūdeņi vai izvērsta intensīva zivsaimniecība, ieplūstošajam ūdenim nevajadzētu būt piesārņotam. Ja pieņemam, ka ieplūstošais ūdens ir nevis piesārņots, bet vienkārši brūns humusvielu dēļ, tīram ezeram - kā Drīdzis - tas var kaitēt, jo samazina ūdens caurredzamību. Viss atkarīgs no ieplūstošā daudzuma. Pozitīvi, ka Drīdža notece ir no tā paša līča, kurā ieplūst minētais grāvis.
13.03.2003 - 23:44
DABA iet bojaa!
Kops 60-iem gadiem meedzu atbraukt pie Driidza atpuusties vasaraa ar gimeni. manupraat TAS IR viens no tiirakajiem UN skaistaakajiem ezeriem Latvijaaa. Daba skaista. Tacu, se tev!!! 2003.gada juunija beigaas atbraugdams uz iecieniito atpuutas vietu pie Driidza, konstateeju, ka no Kombulu pagasta puses purvainaaa ezerina Namena ir izrakts apmeeram 200 metriigais kanaals, kas savieno so purvu ar Driidzi. Uuudens sajaa vietaa loti smird ar purva smaku. Bez ne mazaakaam saubaam ir jaaatziist fakts, ka Driidzis kanaala izraksanas gadiijumaa tika un sobriid tiek buutiski pieaarnots!!! Es uzzinaaju, ka kaads A. Muzicjenko, kurs izraka so kanaalu pat tika saukts pie administratiivaas atbildiibas un Daugavpilii regionaalaa Valsts vides inspekcija ir nostaadiita pret so kanaalu, par ko arii sodiija to Muzicenko. NEDRIIKST PIELAUT SAADU KANAALU TURPMAAKO EKSISTENCI! KAA VAR VIENS NO TIIRAAKAJIEM BALTIJAS EZERIEM SAPLUUST AR SMIRDOSIEM PURVIEM??? APSURDS!!!!!!!
04.07.2003 - 17:16
angels
Skaistas mana tēva, mātes dzimtās vietas.
20.01.2004 - 18:09
Eduaeds
Man loti patik Dridzis tur labi var atpusties un kas pats galvenais labi pamakskeret. Ezers superigs valdiba sargiet so ezeru.
25.02.2004 - 09:37
ed
izvenite cto na russkom.bil v vasix krajah ne znal gde ostanovitsa,vse prosto gnali.Ja daiver i uvazju poradok icistotu.Prosba,podskažite gde možno ostanovitsa s polatkoi i ponirat.Za rnee blogadaren.
06.07.2004 - 21:36
Vita
Geraņimovas Ilzas ezera D krasta pussala. Sk. ID=1911 Pirms 3 gadiem telti varēja celt, varbūt pa šo laiku kaut kas mainījies.
07.07.2004 - 01:58
Gailis.
Kādas zivis tur ir?
11.03.2005 - 13:59
Ivars
Kādam biotopa tipam Drīdza ezers ir pieskaitāms? Kur var iepazīties ar visdažādākajiem noteikumiem, kas attiecas uz šo ezeru?
26.08.2005 - 15:27
Vita
Ne sevišķi sapratu jautājumu par biotopu. Ja domāts ezera limnoloģiskais tips, tad Drīdzis ir vāji eitrofs. Ja jautājums par aizsargājamo biotopu - lai 100proc. precīzi atbildētu, nepieciešami precīzāki dati par pamīšziedu daudzlapju izplatību un minerālgrunts piekrastes sastopamību. Šobrīd konkrēti uz Drīdzi attiecas tikai licencētās makšķerēšanas un zemūdens medību nolikums (atrodams pie licenc. makšķerēšanas organizētāja, arī Daugavpils RVP, arī Valsts zivsaimniec. pārvaldē). Drīdzis ir viens no dabas parka "Dridža ezers" ezeriem, bet individ. noteikumu teritorijai nav, spēkā tikai vispārējie aizsardzības noteikumi.
26.08.2005 - 20:53
Ivars
Domāts bija aizsargājamais biotops no saraksta ar numerāciju 4....! Varbūt ir iespējams to pateikt ar zemāku precizitāti par 100proc., teiksim 80-90proc.?
29.08.2005 - 11:37
Vita
Ja ar varbūtību 80proc., tad - 4.12. un 4.19. Ivar, bet sezona vēl nav beigusies - vismaz ne ūdensaugu pētīšanai - vēl var paspēt noprecizēt uz visiem 100proc. Apbrauciet ar laivu ezeram pa perimetru - dabūsiet zināt minerālgrunts piekrastes sastopamību un pārbaudiet M.alterniflorum audžu stāvokli līcī pie Sauleskalna un D piekrastē starp Lekmina un Grundānu līčiem.
Arnis Vārslavs
2000. gada augusts: Dridzis Sauleskalnaa: totala pamestibas sajuta - pamestas atputas bazes (labi, ka logi nav izdauziti). Loti laba pieeja pie udens (laipas). Gaisu var sarunat piepildit netalu esosaa kafejnicaa (vienigaa vieta, kur atradaam normalu stravu). Udens redzamiba - 5-6m (loti labi). Tiesi no laipam stavs slipums uz leju, iegajam lidz 15m un palika auksti (vajadzigi lukturi). Termoslanis ap 8-9m. zemak likas pat 6-8C (varbut netalu avoti). Dibens loti labs, praktiski nav dunu (smiltis). udenszales ne dzilak par 5-6m. Zivis redzejam maz (observeju vienu videju lidaku). Toties atradam vedzelu alas (nogazee 6-8m dzilumaa). Secinajums. Vieta varetu butu loti laba diveru apmacibai.
29.08.2001 - 09:24
Andris
Interesē vai ir pieejama Dridža eholokācijas karte. Paldies
28.10.2002 - 11:57
Janis
Vai kāds zina kur atrodas dziļākā vieta ezerā?
30.10.2002 - 17:56
S O S
Esmu vieteejais. Pie Driidza dziivoju kops beerniibas. Pagaajruden kaads iebrauceejs no Riigas nopirka daudz zemes ezera krastaa, kas netiek apsaimniekota. Tachu pats sausmiigaakais ir tas fakts, ka rudenii tika izrakts kanaals, kurs savieno Driidzi ar purvu(diiki-Namens-Kombulu pagastaa). Sajaa purvaa ir loti netiirs uudens. Liidzarto skaistaakais un aizsargaajamais Latvijas ezers tika un TIEK BUUTISKI PIESAARNOTS. Ir zinaams, ka kanaals tika izrakts, bez saskainosanas ar vides valsts inspekciju. Arii velaak nekas netika vekts, lai aizraktu postoso kanaalu. Tiesaam baisi skatiities, kaa netiirais uudens iepluus Driidzii, pie kura dziivoju visu savu muuzu. VAI TIESAAM LATVIJAA VISU VAR NOPIRKT PAR NAUDU???
04.03.2003 - 02:36
Vita
Par "netīro" ūdeni. Ezera ūdens krāsainību (t.i., brūns vai dzidrs) nosaka humusvielu daudzums ūdenī. Visos purvu ezeros ūdens ir brūns, bet tas vēl nenozīmē, ka ūdens ir netīrs. Nezinu gan, kā ir šai konkrētajā gadījumā ar Nameņu. Ja tajā netiek iepludināti notekūdeņi vai izvērsta intensīva zivsaimniecība, ieplūstošajam ūdenim nevajadzētu būt piesārņotam. Ja pieņemam, ka ieplūstošais ūdens ir nevis piesārņots, bet vienkārši brūns humusvielu dēļ, tīram ezeram - kā Drīdzis - tas var kaitēt, jo samazina ūdens caurredzamību. Viss atkarīgs no ieplūstošā daudzuma. Pozitīvi, ka Drīdža notece ir no tā paša līča, kurā ieplūst minētais grāvis.
13.03.2003 - 23:44
DABA iet bojaa!
Kops 60-iem gadiem meedzu atbraukt pie Driidza atpuusties vasaraa ar gimeni. manupraat TAS IR viens no tiirakajiem UN skaistaakajiem ezeriem Latvijaaa. Daba skaista. Tacu, se tev!!! 2003.gada juunija beigaas atbraugdams uz iecieniito atpuutas vietu pie Driidza, konstateeju, ka no Kombulu pagasta puses purvainaaa ezerina Namena ir izrakts apmeeram 200 metriigais kanaals, kas savieno so purvu ar Driidzi. Uuudens sajaa vietaa loti smird ar purva smaku. Bez ne mazaakaam saubaam ir jaaatziist fakts, ka Driidzis kanaala izraksanas gadiijumaa tika un sobriid tiek buutiski pieaarnots!!! Es uzzinaaju, ka kaads A. Muzicjenko, kurs izraka so kanaalu pat tika saukts pie administratiivaas atbildiibas un Daugavpilii regionaalaa Valsts vides inspekcija ir nostaadiita pret so kanaalu, par ko arii sodiija to Muzicenko. NEDRIIKST PIELAUT SAADU KANAALU TURPMAAKO EKSISTENCI! KAA VAR VIENS NO TIIRAAKAJIEM BALTIJAS EZERIEM SAPLUUST AR SMIRDOSIEM PURVIEM??? APSURDS!!!!!!!
04.07.2003 - 17:16
angels
Skaistas mana tēva, mātes dzimtās vietas.
20.01.2004 - 18:09
Eduaeds
Man loti patik Dridzis tur labi var atpusties un kas pats galvenais labi pamakskeret. Ezers superigs valdiba sargiet so ezeru.
25.02.2004 - 09:37
ed
izvenite cto na russkom.bil v vasix krajah ne znal gde ostanovitsa,vse prosto gnali.Ja daiver i uvazju poradok icistotu.Prosba,podskažite gde možno ostanovitsa s polatkoi i ponirat.Za rnee blogadaren.
06.07.2004 - 21:36
Vita
Geraņimovas Ilzas ezera D krasta pussala. Sk. ID=1911 Pirms 3 gadiem telti varēja celt, varbūt pa šo laiku kaut kas mainījies.
07.07.2004 - 01:58
Gailis.
Kādas zivis tur ir?
11.03.2005 - 13:59
Ivars
Kādam biotopa tipam Drīdza ezers ir pieskaitāms? Kur var iepazīties ar visdažādākajiem noteikumiem, kas attiecas uz šo ezeru?
26.08.2005 - 15:27
Vita
Ne sevišķi sapratu jautājumu par biotopu. Ja domāts ezera limnoloģiskais tips, tad Drīdzis ir vāji eitrofs. Ja jautājums par aizsargājamo biotopu - lai 100proc. precīzi atbildētu, nepieciešami precīzāki dati par pamīšziedu daudzlapju izplatību un minerālgrunts piekrastes sastopamību. Šobrīd konkrēti uz Drīdzi attiecas tikai licencētās makšķerēšanas un zemūdens medību nolikums (atrodams pie licenc. makšķerēšanas organizētāja, arī Daugavpils RVP, arī Valsts zivsaimniec. pārvaldē). Drīdzis ir viens no dabas parka "Dridža ezers" ezeriem, bet individ. noteikumu teritorijai nav, spēkā tikai vispārējie aizsardzības noteikumi.
26.08.2005 - 20:53
Ivars
Domāts bija aizsargājamais biotops no saraksta ar numerāciju 4....! Varbūt ir iespējams to pateikt ar zemāku precizitāti par 100proc., teiksim 80-90proc.?
29.08.2005 - 11:37
Vita
Ja ar varbūtību 80proc., tad - 4.12. un 4.19. Ivar, bet sezona vēl nav beigusies - vismaz ne ūdensaugu pētīšanai - vēl var paspēt noprecizēt uz visiem 100proc. Apbrauciet ar laivu ezeram pa perimetru - dabūsiet zināt minerālgrunts piekrastes sastopamību un pārbaudiet M.alterniflorum audžu stāvokli līcī pie Sauleskalna un D piekrastē starp Lekmina un Grundānu līčiem.
29.08.2005 - 12:43