Kāpēc pieskaitīts pie netīrākajiem? Nekādu īpašo piesārņojošo objektu ezera tuvumā nav...vai runa par caurredzamību?
22.02.2005 - 14:56
Vita
Sarakstu DB taisa pēc caurredzamības, tāpēc brūnie ezeri, kuros mazā caurredzamība nav saistīta ar ūdens kvalitāti, arī tur iekļuvuši. Būs jādomā, kā situāciju labot.
22.02.2005 - 16:53
Jolanta
Paldies, Vita!
Kā klājas?
03.03.2005 - 12:04
Jolanta
Nu ja. Palasīju vēl komentārus - par Talsu ezeru utt. Piesārņojums man, piemēram, saistās ar ķīmiskām vielām vairāk...kaut, protams, arī organiski piesārņojumi nodara postu.
03.03.2005 - 12:12
Vita
Sveiciens! Katastrofāls laika trūkums pēdējos 5 mēnešus:) Runājot par piesārņojumu, tam ir arī definīcija - "piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, ...". Cilvēka radītais/veicinātais piesārņojums ezeros ienāk "tīras ķīmijas" veidā - organiskais vai neorganiskais, tam vairs maza nozīme. PET pudeles u.c. "taustāmu" drazu var izvākt, bet kā dabūt fosforu no ūdens ārā (nepielietojot galēji radikālas metodes)? Daudz lētāk ir nepiesārņot...
03.03.2005 - 17:57
Jolanta
Varu iedomāties...par laika trūkumu.:) Bet par piesārņojumu - ir gan starpība, manuprāt - organiskais izaug augos, planktonā un zivīs...to pēc laika var vākt ārā. Bet "īstā" ķīmija nosēžas dūņas un turp paliek. Nu jā, patiesībā tad man jāsaka, ka sajaucu divas lietas - "mākslīgas"un "dabiskas " izcelsmes organiku...nafta tak ar organiska viela, vai ne?
04.03.2005 - 10:22
Vita
Notiek nedaudz savādāk. Visas barības vielas, kas ienāk ezerā, iziet caur neorganisko fāzi, arī organika (baktēriju pārtika). Neorganiku uzņem gan fitoplanktons, gan ūdensaugi (savas biomasas vairošanai). Dūņas veidojas no abiem, jo lielākā daļa augu pa ziemu sadalās (mineralizējas). Ja ir skābeklis, tad mineralizējas gandrīz pilnībā līdz neorganikai, kas nonāk atpakaļ ūdenī (ar pavasara ūdens sajaukšanos), ja pietrūkst skābekļa, tad mineralizējas daļēji, un dūņās paliek vairāk. Sākas pūšana, piegruntī veidojas sērūdeņradis, un notiek citas nepatīkamas lietas. Biogēnu aprite praktiski bez dūņu veidošanās notiek tikai oligotrofos ezeros (kuru mums sen vairs nav). Protams, ārā vākt efektīvāk ir lielākus objektus (ūdensaugi, zivis). Ķeršanās pie nogulumiem būtu pielietojama, "ja nekas cits vairs nelīdz" un "ja neko vairāk sabojāt vairs nevar" gadījumos.
Jolanta
Kāpēc pieskaitīts pie netīrākajiem? Nekādu īpašo piesārņojošo objektu ezera tuvumā nav...vai runa par caurredzamību?
22.02.2005 - 14:56
Vita
Sarakstu DB taisa pēc caurredzamības, tāpēc brūnie ezeri, kuros mazā caurredzamība nav saistīta ar ūdens kvalitāti, arī tur iekļuvuši. Būs jādomā, kā situāciju labot.
22.02.2005 - 16:53
Jolanta
Paldies, Vita! Kā klājas?
03.03.2005 - 12:04
Jolanta
Nu ja. Palasīju vēl komentārus - par Talsu ezeru utt. Piesārņojums man, piemēram, saistās ar ķīmiskām vielām vairāk...kaut, protams, arī organiski piesārņojumi nodara postu.
03.03.2005 - 12:12
Vita
Sveiciens! Katastrofāls laika trūkums pēdējos 5 mēnešus:) Runājot par piesārņojumu, tam ir arī definīcija - "piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, ...". Cilvēka radītais/veicinātais piesārņojums ezeros ienāk "tīras ķīmijas" veidā - organiskais vai neorganiskais, tam vairs maza nozīme. PET pudeles u.c. "taustāmu" drazu var izvākt, bet kā dabūt fosforu no ūdens ārā (nepielietojot galēji radikālas metodes)? Daudz lētāk ir nepiesārņot...
03.03.2005 - 17:57
Jolanta
Varu iedomāties...par laika trūkumu.:) Bet par piesārņojumu - ir gan starpība, manuprāt - organiskais izaug augos, planktonā un zivīs...to pēc laika var vākt ārā. Bet "īstā" ķīmija nosēžas dūņas un turp paliek. Nu jā, patiesībā tad man jāsaka, ka sajaucu divas lietas - "mākslīgas"un "dabiskas " izcelsmes organiku...nafta tak ar organiska viela, vai ne?
04.03.2005 - 10:22
Vita
Notiek nedaudz savādāk. Visas barības vielas, kas ienāk ezerā, iziet caur neorganisko fāzi, arī organika (baktēriju pārtika). Neorganiku uzņem gan fitoplanktons, gan ūdensaugi (savas biomasas vairošanai). Dūņas veidojas no abiem, jo lielākā daļa augu pa ziemu sadalās (mineralizējas). Ja ir skābeklis, tad mineralizējas gandrīz pilnībā līdz neorganikai, kas nonāk atpakaļ ūdenī (ar pavasara ūdens sajaukšanos), ja pietrūkst skābekļa, tad mineralizējas daļēji, un dūņās paliek vairāk. Sākas pūšana, piegruntī veidojas sērūdeņradis, un notiek citas nepatīkamas lietas. Biogēnu aprite praktiski bez dūņu veidošanās notiek tikai oligotrofos ezeros (kuru mums sen vairs nav). Protams, ārā vākt efektīvāk ir lielākus objektus (ūdensaugi, zivis). Ķeršanās pie nogulumiem būtu pielietojama, "ja nekas cits vairs nelīdz" un "ja neko vairāk sabojāt vairs nevar" gadījumos.
04.03.2005 - 11:52