-
Ezeri ainavā
Ezeru saglabāšanā katra nokavēta diena sadārdzina ne tikai tiešās izmaksas, bet padziļina ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās sekas, kuru likvidēšana izmaksās dārgāk nekā ezeru aizsardzība viena pati. Šis ir gadījums, kad neko nedarīšana maksā sevišķi dārgi.
-
Vai Baltezeri vēl arvien ir balti
Gruntsūdens izmantošanas sākums M. Baltezera sateces baseinā iezīmēja nākamās (pēc Gaujas - Daugavas kanāla) krasās pārmaiņas L. un M. Baltezera attīstībā. Šos divus gadus - 1903. un 1904. - var nosaukt par "liktenīgo periodu", kad īsā laikā tika pilnīgi sagrauts gadu tūkstošos tapušais hidrodinamiskais līdzsvars Baltezeru apvidū.
-
Lielais un Mazais Baltezers
Lielajai augu bagātībai atmirstot, ļoti strauji aug dūņu kārta. Zviedrijas dienviddaļā seklos, mēreni eitrofos ezeros dūņu uzkrāšanās ātrums ir apmēram 0,5 - 1,0 mm gadā. Ezeros, kuros līdzīgi kā Baltezeros tiek novadīti ar augu barības vielām bagāti notekūdeņi, dūņu uzkrāšanās ātrums var pieaugt pat līdz 10 mm gadā.
-
Lielā un Mazā Baltezera eitroficēšanās izpēte
Galvenie eitrofikāciju veicinošie apstākļi Lielajā un Mazajā Baltezerā ir liela platība un mazs dziļums, traucējumi ezeru notecē, ko rada jūras ūdeņu iespiešanās, bagātīgs slāpekļa un fosfora pieplūdums.
-
Bušnieku ezera flora un veģetācija
Ezera aizaugšanas un pārpurvošanās procesā izveidojusies liela augu sabiedrību un biotopu daudzveidība. Par teritorijas ekoloģisko vērtību liecina reto un aizsargājamo augu sugu un to veidoto augu sabiedrību sastopamība.
-
Lādes ezeru ūdensaugu sabiedrības
Darbā atspoguļoti 1996. gada vasarā Lādes ezeros (Bruņķītī, Skujas ez., Auziņu ez., Dzirnezerā, Mazezerā, Riebezerā un Dziļezerā) veikto veģetācijas pētījumu rezultāti.
-
Gaujas augšteces ezeru piekrastes veģetācija
Cilvēku darbība izmaina vides apstākļus un līdz ar to veicina vai kavē noteiktu augu sabiedrību izplatību ezeros. Cilvēku visvairāk ietekmēti ir Āraisis, Brenkūžu un Mācītājmuižas ezeri. Vairāk pasargāti ir ezeri ar pārpurvojušos krastu joslu.
-
Najādu "uzbrukums" Slokas un Kaņiera ezeriem
2000. gada jūlijā Slokas un Kaņiera ezeros 0.5 – 1 m dziļumā uz smilšainas un dūņainas grunts konstatētas ļoti lielas un vitālas jūras najādu audzes. Tās plešas gandrīz gar visu Slokas ezera piekrasti un ūdens klajumos starp niedru audzēm Kaņierī.
-
Fosfora un smago metālu akumulācija Latvijas ūdenstilpēs
Agritas Briedes disertācija, 1996.g.
-
Ezers atkal aiziet pazemē
Kopš 1982. gada šī ir otrā mums zināmā reize, kad ezerdobе paliek pilnīgi tukša...
-
Ješa ezera 69 salas - mīts vai patiesība?
Par to, kurš ir salām bagātākais Latvijas ezers, strīdēties laikam būtu lieki, taču mazliet kutelīgāks ir jautājums par salu skaitu.
-
Par Cieceres ezera dziļumiem?
Grūti tagad atklāt, kā radušies kļūdainie priekšstati par Cieceres ezera lielo dziļumu. Taču 1999. gada decembrī noskaidrojām, ka Cieceris ir 22 metri dziļš, nevis divtik daudz.
