Varējāt gan ievietot informāciju, ka šāda sanāksme notiks, es arī būtu labprāt piedalījies, jo dzīvoju tuvumā - dzirdēju, ka Ummja tuvumā drīzumā gatavojas veidot kempingu!
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
Jānis
Visa inf. par dabas aizsardzības plāna izstrādi būs pieejama šai rakstā.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
carnikavietis
Vai šī ir pēdējā (vienīgā?) dabas aizsardzības plāna darba versija? Vai šī ir versija, ko paredzēts apspriest 13.10.2005 sanāksmē?
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Jānis
Carnikavietim - Dabas aizsardzības plāniem ir daudz darba versiju. Vismaz 4 oficiālās - uz uzraudzības grupām un apstiprināšanu. Tehniski versijas sanāk daudz vairāk - dabas aizsardzības plānam izstrādes stadijā tiek izdarīti papildinājumi, tas tiek apstrādāts uz dažādiem datoriem, numuri visu laiku pieaug. Pašlaik pieejamā (2) versija bija domāta uz 1.uzraudzības grupas sēdi, kuru diemžēl nācās pārveidot par atkārtotu informatīvo sanāksmi komunikācijas problēmu un sākotnējās informatīvās sanāksmes nepilna sastāva dēļ.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
carnikavietis
Paldies par atbildi.
Tātad šī ir versija, kas tiks apspriesta 02.11.2005?
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Jānis
Uz 02.11. apspriešanai paredzēta 3.versija, kura vēl tiks papildināta ar mazbūtiskām sastāvdaļām - protokolu un attēliem.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Vita
Vai kādam ir precīzāka informācija par Ilmāra komentārā izteikto apgalvojumu, ka "Ummja tuvumā drīzumā gatavojas veidot kempingu"? 1. Konkrēti kurā vietā? 2. Kas gatavojas? 3. Vai ir ziņas, ka šai sakarībā kaut kur ir iesniegts kāds pieteikums?
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 10 mēnešiem
ērce
Oho! Beidzot Āzis ķluvis par Dārznieku,t.i., zvērināts taksators Dāboliņš par mežu biotopu ekspertu. Super! Iesaku visiem interesentiem palasīties par fito un ento kaitēkļiem un audžu sabrukšanu un ieteikto Latvijas augu valstij svešās sugas (kalnu priedes) stādišanu dabas liegumā!!!
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Dabas liegumi ir paredzēti īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai. Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti, lai izplānotu konkrētus pasākumus konkrētu biotopu un konkrētu sugu aizsardzībai. Dabas liegums "Ummis" paredzēts unikāla ezera aizsardzībai. Mežam DL teritorijā ir aizsargjoslas nozīme. Ar to, ka īpaši aizsargājamā objekta aizsargjoslas mežs ir iekļauts Dl teritorijā, mežs par īpaši aizsargājamu meža biotopu vai dabisko meža biotopu nekļūst. Ērce, lūdzu iesniegt citus priekšlikumus, kā ar ezera aizsargjoslas apsaimniekošanu uzlabot ezera aizsardzību. Vai paskaidrot, kā paredzētie pasākumi nāks par sliktu ezeram.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
ērce
Ja vēl neesat pamanījuši, tad dabas aizsardzības plānos parasti ir nodaļa "Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība". Neizvācot sausoskņus un kritalas, mežs dabas liegumā pakāpeniski kļūst par dabisku mežu biotopu. Koksnes ieguve dabas liegumā nav un nebūs primārais, gluži tāpat kā dabas liegumā nav un nevar būt ento un fito kaitēkļi, bet gan ir kukaiņu u.c. bezmugurkaulnieku sugas (kuru inventarizācija DA plāna izstrādes laikā nav veikta). Konkrēti priekšlikumi: tekstu par mežiem uzrakstīt no ekoloģiskā viedokļa (mežaudze nevar sabrukt) un par Latvijas florai svešu sugu paredzēto kultivēšanu dabas liegumā konsultēties ar botāniķiem - respektīvi - pieaicināt mežu biotopu ekspertu un botāniķi (taksators ar nnnnn gadu darba pieredzi nav ne viens, ne otrs un konsultācijas par koksnes kubikmetru vairošanu dabas liegumā nav aktuālas), kā arī entomologu un ornitologu. Un ja kaut kad vēl "Latvijas Ezeri" sapņo rakstīt vēl kādu dabas aizsardzības plānu, tad jau tagad ir jāsāk mācities, ka aizsargājama dabas teritorija ir daudz kas vairāk par vienu (kaut arī izcilu) biotopu.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Ērce, priecājos, ka diskusija mums ievirzās lietišķā gultnē. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7.panta 4.daļā noteikts - Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.
Tā ka pat gadījumā, ja blakus Ummim mežā būtu īpaši aizsargājamais meža biotops vai dabiskais meža biotops, un tā aizsardzības prasības būtu pretrunā ezera aizsardzības prasībām - atbilstoši likuma prasībām tiktu realizēti tieši ezera aizsardzībai nepieciešamie pasākumi. Līdzīga situācija ir Engures ezerā - prioritāte ir putni, un to aizsardzības interesēs tiek veikti pasākumi, kas nāk par sliktu ezeram (īpaši aizsargājamam biotopam, starp citu), bet mēs neiebilstam. Skatoties uz konkrēto situāciju - kritalu atstāšana Ummja apkārtnē ir neiespējama. Tur nav nevienas kritalas. Pat nokritušu zaru nav. Viss ir nokurināts ugunskuros. Jo vairāk sausokņu parādīsies mežā, jo vairāk būs ugunskuru. Un kurina tuvu ezera krastam, tātad visi biogēni, kas apkārtnē ir bijuši koksnē, nokļūst ezerā. Par dabas aizsardzības plānu izstrādi - mērķis nav un nevar būt garu sugu sarakstu sastādīšana bez secinājumiem, un maksimālu aprobežojumu noteikšana bez pamatojumiem. Mērķis ir īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu faktiskā stāvokļa noskaidrošana un reāla aizsardzība. Par terminiem - terminu izvēle ir atkarīga no situācijas. Piekrītu, ka kaitēkļu nav rezervātu stingrā režīma zonās. Tikai šādas zonās cilvēkiem atrasties ir aizliegts. Pie Ummja, kur ir ļoti liela antropogēnā ietekme, nepieciešama cita pieeja, kas neizslēdz arī šādai pieejai raksturīgas terminoloģģijas lietošanu, bet mēs par terminoloģiju pakonsultēsimies. Vai ir vēl kādi konkrēti priekšlikumi, papildus terminoloģijai un kritalu atstāšanai (ierosinājumu pieaicināt dažādus speciālistus grūti uzskatīt par priekšlikumu)? Jebkurā gadījumā visi konkrētie priekšlikumi tiks rūpīgi izskatīti.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
ērce
Jā, jā, gan jau ka diskusijās dzims patiesība :) Paldies par likuma noteikto prioritāšu atgādinājumu. Var jau būt, ka profilaktiska veco koku izvākšana būtu pieļaujama, ja kāds var zinātniski pierādīt, ka dabiska meža veidošanās un kritalu trūdēšana Ummī ienes vairāk biogēnu, nekā, piemēram, nolīst no gaisa. Bet atsaukšanās uz ugunskuriem nav korekta, jo, man škiet, to kurināšana tur vispār ir un būs aizliegta.
Arī paredzētajam pasākumam - cirtēm, lai ezeram papildus piekļūtu vējš, ir jābūt zinātniski pamatotām un DA plānā precīzi aprakstītām un kartē norādītās vietās. Var jau būt, ka piesaucot likuma panta daļu, var mēģināt kopt ap Ummi saimniecisko mežu un Ummim no tā sliktāk nebūs, taču bez iepriekšminētās prioritātes, dabas liegumā ir arī citas dabas vērtības un, nekaitējot prioritātei, ir jāveicina to pastāvēšana un veidošanās.
Tāpēc entomologa, ornitologa, mežu biotopu eksperta un botāniķa pieaicināšana ir ĻOTI KONKRĒTS PRIEKŠLIKUMS un uzskatu, ka bez šo speciālistu pieaicināšanas DA plāns nav apstiprināms.
Vēlreiz - kaitēkļi ir dārzā un varbūt par tādiem varētu dēvēt arī sugas, kas apdraud lieguma prioritārās vērtības (šajā gadījumā retos augus un ūdeni), bet nekādi citādi kaitēkļi dabas liegumos nedzīvo. Starp citu - DA plāna mērķis taču ir mazināt antropogēno slodzi liegumā un tas nav dabas parks, kas domāts cilvēku atpūtai, tā ka šeit par kaitēkli nevar uzskatīt pat taigas ērci :)
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Ugunskuru kurināšana pie Ummja sen ir aizliegta, bet pilnīgi visas kritalas ir nokurinātas, un palaikam kurināšanai cērt augošus kokus. Vecos (lielos) labā stāvoklī esošos kokus nav paredzēts cirst nekādā gadījumā, to varam speciāli norādīt. Saimniecisks mežs ap Ummi nav paredzēts (kura vieta Dap ļauj par to domāt?), ir runa par aizsargjoslas mežu un ainavisku mežu. Ezera un ainavas interesēs varētu atstāt vietām retāku, nekā saimnieciskā mežā nepieciešams. Arī bērzu un kalnu priedes stādīšana nav saimnieciska meža apsaimniekošana. Tas, ka biogēni ezerā nokļūs mazāk, ja aizsargjoslā būs vitāls augošs mežs, nevis panīcis, kura kritalas nesīs (noteikti nesīs) pie ezera dedzināt, ir skaidrs bez salīdzināšanas ar nokrišņu ietekmi. Papildus tam - ja būs mazāk izejvielu ugunskuriem, būs mazāki atlikušās zemsedzes bojājumi (to mums acīmredzot vēl speciāli jānorāda). Ja ir tik liela interese par Ummi - lūdzu palīdzību viedokļos un priekšlikumos par zemsedzi. Sila dabiskā zemsedze ir iznīcināta, dabiska atjaunošanās nez vai notiks - saaugs graudzāles... Vai ir domas, kā veicināt puslīdz dabiskas zemsedzes atjaunošanos? Par kaitēkļiem - tieši tā jau ir - tiešā veidā jau nekādi mizgrauži ezera nesavairosies un lobēlijas neapēdīs. Bet netiešā veidā - samazinot meža vitalitāti un palielinot dedzināmo kritalu daudzumu - kukaiņi apdraud ezeru, un nokļūst īpaši aizsargājamā biotopa kaitēkļu kategorijā.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
ērce
Nojaušu, ka mūsu turpmakā diskusija var kļūt neauglīga, tāpec jau ir speciālisti (visi iepriekšējos komentāros minētie) un literatūra, lai pateiktu, kas ir panīcis mežs un kas ir vitāls mežs un kā atjaunojas zemsedze mežā un kas un cik daudz no meža ieplūst ezerā. Domāju, ka turpmākajām diskusijām jēga ir tikai speciālistu līmenī.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Kritika bez ieteikumiem, kā visas šausmīgās bezjēdzības vērst par labu, ir nemērķtiecīga. Nokritizēt var visu, tam speciālisti nav vajadzīgi. Ar konkrētiem ieteikumiem iet daudz grūtāk. Suns Funs izdomāja, ka vēl jāpadomā :)
Ilmārs
Varējāt gan ievietot informāciju, ka šāda sanāksme notiks, es arī būtu labprāt piedalījies, jo dzīvoju tuvumā - dzirdēju, ka Ummja tuvumā drīzumā gatavojas veidot kempingu!
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
Jānis
Visa inf. par dabas aizsardzības plāna izstrādi būs pieejama šai rakstā.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
carnikavietis
Vai šī ir pēdējā (vienīgā?) dabas aizsardzības plāna darba versija? Vai šī ir versija, ko paredzēts apspriest 13.10.2005 sanāksmē?
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Jānis
Carnikavietim - Dabas aizsardzības plāniem ir daudz darba versiju. Vismaz 4 oficiālās - uz uzraudzības grupām un apstiprināšanu. Tehniski versijas sanāk daudz vairāk - dabas aizsardzības plānam izstrādes stadijā tiek izdarīti papildinājumi, tas tiek apstrādāts uz dažādiem datoriem, numuri visu laiku pieaug. Pašlaik pieejamā (2) versija bija domāta uz 1.uzraudzības grupas sēdi, kuru diemžēl nācās pārveidot par atkārtotu informatīvo sanāksmi komunikācijas problēmu un sākotnējās informatīvās sanāksmes nepilna sastāva dēļ.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
carnikavietis
Paldies par atbildi. Tātad šī ir versija, kas tiks apspriesta 02.11.2005?
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Jānis
Uz 02.11. apspriešanai paredzēta 3.versija, kura vēl tiks papildināta ar mazbūtiskām sastāvdaļām - protokolu un attēliem.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Vita
Vai kādam ir precīzāka informācija par Ilmāra komentārā izteikto apgalvojumu, ka "Ummja tuvumā drīzumā gatavojas veidot kempingu"? 1. Konkrēti kurā vietā? 2. Kas gatavojas? 3. Vai ir ziņas, ka šai sakarībā kaut kur ir iesniegts kāds pieteikums?
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 10 mēnešiem
ērce
Oho! Beidzot Āzis ķluvis par Dārznieku,t.i., zvērināts taksators Dāboliņš par mežu biotopu ekspertu. Super! Iesaku visiem interesentiem palasīties par fito un ento kaitēkļiem un audžu sabrukšanu un ieteikto Latvijas augu valstij svešās sugas (kalnu priedes) stādišanu dabas liegumā!!!
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Dabas liegumi ir paredzēti īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai. Dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti, lai izplānotu konkrētus pasākumus konkrētu biotopu un konkrētu sugu aizsardzībai. Dabas liegums "Ummis" paredzēts unikāla ezera aizsardzībai. Mežam DL teritorijā ir aizsargjoslas nozīme. Ar to, ka īpaši aizsargājamā objekta aizsargjoslas mežs ir iekļauts Dl teritorijā, mežs par īpaši aizsargājamu meža biotopu vai dabisko meža biotopu nekļūst. Ērce, lūdzu iesniegt citus priekšlikumus, kā ar ezera aizsargjoslas apsaimniekošanu uzlabot ezera aizsardzību. Vai paskaidrot, kā paredzētie pasākumi nāks par sliktu ezeram.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
ērce
Ja vēl neesat pamanījuši, tad dabas aizsardzības plānos parasti ir nodaļa "Teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība". Neizvācot sausoskņus un kritalas, mežs dabas liegumā pakāpeniski kļūst par dabisku mežu biotopu. Koksnes ieguve dabas liegumā nav un nebūs primārais, gluži tāpat kā dabas liegumā nav un nevar būt ento un fito kaitēkļi, bet gan ir kukaiņu u.c. bezmugurkaulnieku sugas (kuru inventarizācija DA plāna izstrādes laikā nav veikta). Konkrēti priekšlikumi: tekstu par mežiem uzrakstīt no ekoloģiskā viedokļa (mežaudze nevar sabrukt) un par Latvijas florai svešu sugu paredzēto kultivēšanu dabas liegumā konsultēties ar botāniķiem - respektīvi - pieaicināt mežu biotopu ekspertu un botāniķi (taksators ar nnnnn gadu darba pieredzi nav ne viens, ne otrs un konsultācijas par koksnes kubikmetru vairošanu dabas liegumā nav aktuālas), kā arī entomologu un ornitologu. Un ja kaut kad vēl "Latvijas Ezeri" sapņo rakstīt vēl kādu dabas aizsardzības plānu, tad jau tagad ir jāsāk mācities, ka aizsargājama dabas teritorija ir daudz kas vairāk par vienu (kaut arī izcilu) biotopu.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Ērce, priecājos, ka diskusija mums ievirzās lietišķā gultnē. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7.panta 4.daļā noteikts - Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots. Tā ka pat gadījumā, ja blakus Ummim mežā būtu īpaši aizsargājamais meža biotops vai dabiskais meža biotops, un tā aizsardzības prasības būtu pretrunā ezera aizsardzības prasībām - atbilstoši likuma prasībām tiktu realizēti tieši ezera aizsardzībai nepieciešamie pasākumi. Līdzīga situācija ir Engures ezerā - prioritāte ir putni, un to aizsardzības interesēs tiek veikti pasākumi, kas nāk par sliktu ezeram (īpaši aizsargājamam biotopam, starp citu), bet mēs neiebilstam. Skatoties uz konkrēto situāciju - kritalu atstāšana Ummja apkārtnē ir neiespējama. Tur nav nevienas kritalas. Pat nokritušu zaru nav. Viss ir nokurināts ugunskuros. Jo vairāk sausokņu parādīsies mežā, jo vairāk būs ugunskuru. Un kurina tuvu ezera krastam, tātad visi biogēni, kas apkārtnē ir bijuši koksnē, nokļūst ezerā. Par dabas aizsardzības plānu izstrādi - mērķis nav un nevar būt garu sugu sarakstu sastādīšana bez secinājumiem, un maksimālu aprobežojumu noteikšana bez pamatojumiem. Mērķis ir īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu faktiskā stāvokļa noskaidrošana un reāla aizsardzība. Par terminiem - terminu izvēle ir atkarīga no situācijas. Piekrītu, ka kaitēkļu nav rezervātu stingrā režīma zonās. Tikai šādas zonās cilvēkiem atrasties ir aizliegts. Pie Ummja, kur ir ļoti liela antropogēnā ietekme, nepieciešama cita pieeja, kas neizslēdz arī šādai pieejai raksturīgas terminoloģģijas lietošanu, bet mēs par terminoloģiju pakonsultēsimies. Vai ir vēl kādi konkrēti priekšlikumi, papildus terminoloģijai un kritalu atstāšanai (ierosinājumu pieaicināt dažādus speciālistus grūti uzskatīt par priekšlikumu)? Jebkurā gadījumā visi konkrētie priekšlikumi tiks rūpīgi izskatīti.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
ērce
Jā, jā, gan jau ka diskusijās dzims patiesība :) Paldies par likuma noteikto prioritāšu atgādinājumu. Var jau būt, ka profilaktiska veco koku izvākšana būtu pieļaujama, ja kāds var zinātniski pierādīt, ka dabiska meža veidošanās un kritalu trūdēšana Ummī ienes vairāk biogēnu, nekā, piemēram, nolīst no gaisa. Bet atsaukšanās uz ugunskuriem nav korekta, jo, man škiet, to kurināšana tur vispār ir un būs aizliegta. Arī paredzētajam pasākumam - cirtēm, lai ezeram papildus piekļūtu vējš, ir jābūt zinātniski pamatotām un DA plānā precīzi aprakstītām un kartē norādītās vietās. Var jau būt, ka piesaucot likuma panta daļu, var mēģināt kopt ap Ummi saimniecisko mežu un Ummim no tā sliktāk nebūs, taču bez iepriekšminētās prioritātes, dabas liegumā ir arī citas dabas vērtības un, nekaitējot prioritātei, ir jāveicina to pastāvēšana un veidošanās. Tāpēc entomologa, ornitologa, mežu biotopu eksperta un botāniķa pieaicināšana ir ĻOTI KONKRĒTS PRIEKŠLIKUMS un uzskatu, ka bez šo speciālistu pieaicināšanas DA plāns nav apstiprināms. Vēlreiz - kaitēkļi ir dārzā un varbūt par tādiem varētu dēvēt arī sugas, kas apdraud lieguma prioritārās vērtības (šajā gadījumā retos augus un ūdeni), bet nekādi citādi kaitēkļi dabas liegumos nedzīvo. Starp citu - DA plāna mērķis taču ir mazināt antropogēno slodzi liegumā un tas nav dabas parks, kas domāts cilvēku atpūtai, tā ka šeit par kaitēkli nevar uzskatīt pat taigas ērci :)
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Ugunskuru kurināšana pie Ummja sen ir aizliegta, bet pilnīgi visas kritalas ir nokurinātas, un palaikam kurināšanai cērt augošus kokus. Vecos (lielos) labā stāvoklī esošos kokus nav paredzēts cirst nekādā gadījumā, to varam speciāli norādīt. Saimniecisks mežs ap Ummi nav paredzēts (kura vieta Dap ļauj par to domāt?), ir runa par aizsargjoslas mežu un ainavisku mežu. Ezera un ainavas interesēs varētu atstāt vietām retāku, nekā saimnieciskā mežā nepieciešams. Arī bērzu un kalnu priedes stādīšana nav saimnieciska meža apsaimniekošana. Tas, ka biogēni ezerā nokļūs mazāk, ja aizsargjoslā būs vitāls augošs mežs, nevis panīcis, kura kritalas nesīs (noteikti nesīs) pie ezera dedzināt, ir skaidrs bez salīdzināšanas ar nokrišņu ietekmi. Papildus tam - ja būs mazāk izejvielu ugunskuriem, būs mazāki atlikušās zemsedzes bojājumi (to mums acīmredzot vēl speciāli jānorāda). Ja ir tik liela interese par Ummi - lūdzu palīdzību viedokļos un priekšlikumos par zemsedzi. Sila dabiskā zemsedze ir iznīcināta, dabiska atjaunošanās nez vai notiks - saaugs graudzāles... Vai ir domas, kā veicināt puslīdz dabiskas zemsedzes atjaunošanos? Par kaitēkļiem - tieši tā jau ir - tiešā veidā jau nekādi mizgrauži ezera nesavairosies un lobēlijas neapēdīs. Bet netiešā veidā - samazinot meža vitalitāti un palielinot dedzināmo kritalu daudzumu - kukaiņi apdraud ezeru, un nokļūst īpaši aizsargājamā biotopa kaitēkļu kategorijā.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
ērce
Nojaušu, ka mūsu turpmakā diskusija var kļūt neauglīga, tāpec jau ir speciālisti (visi iepriekšējos komentāros minētie) un literatūra, lai pateiktu, kas ir panīcis mežs un kas ir vitāls mežs un kā atjaunojas zemsedze mežā un kas un cik daudz no meža ieplūst ezerā. Domāju, ka turpmākajām diskusijām jēga ir tikai speciālistu līmenī.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
Kritika bez ieteikumiem, kā visas šausmīgās bezjēdzības vērst par labu, ir nemērķtiecīga. Nokritizēt var visu, tam speciālisti nav vajadzīgi. Ar konkrētiem ieteikumiem iet daudz grūtāk. Suns Funs izdomāja, ka vēl jāpadomā :)
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem