Velos sanemt kada specialista/zinosha cilveeka :) komentarus par Raznas ezeru.. Kapec tas tik loti aizaug ar dazadiem udensaugiem un dunju slanis arvien palielinaas!? Esam veikushi dazadus tirishanas darbus gar krasta joslu (plautas niedres ar truxtor, tiiritas dunjas ar sietu, rauti udensaugi ar sakneem), bet smilshainu pludmali taa ari nesagaidiijam.. Izskataas ka zem udens ir vesela augu un zaalju valstiiba, dunjas 50 cm biezumaa.. kaa ar to ciiniities?
05.09.2012 - 16:02
Jānis Sprūds
Paldies par interesantu jautājumu. Augustā apbraucām apkārt Rāznas ezeram. Ezerā ir liels fosfora daudzums, vasarā ezers zied. Esošās smilšainās pludmales ir mazāk ekoloģiskas, vairāk morfoloģiskas izcelsmes (t.i., viļņi izskalo).
Lai uzlabotu situāciju, jācīnās nevis ar sekām (dūņām), bet ar cēloņiem - notekūdeniem - Čornajas jāaizvada no Rāznas baseina, Ļipuškos jābeidz skopoties ar dzelzs hlorīdu, fosforu jāatdala reāli. Jālikvidē pārējās notekūdenu izplūdes (nedaudz uz Dūkstagala pusi no Ezerkrastu būvēm ezerā tek ļoti ļoti aizdomīga tērcīte, nezinu, vai pats komplekss, vai kaimiņi, nez kur liek notekūdenus Gulbis). Gan jau ir vēl daži labi citi.
05.09.2012 - 21:27
Sani
Paldies par skaidrojumu, bet jaska, ka ar to ir radushies vel papildjautaajumi :) Vai pareizi esmu sapratusi, ka es kaa privaatpersona neko ezera labaa un sava krasta sakopshanaa neko nevaru izdarit?!? Tad ir jacenshas apkartejiem pagastiem iestastiit, ka kaut kas ir jaadara vai kaa?? Un vel kas - Chornaja un Ezerkrasti no manis aprakstiitaa Raznas krasta ir diezgan taalu - preteejaa ezera pusee un vai notekuudenji tur, var ietekmeet udensaugu augshanu pie preteejaa krasta?
Vispaar kopumaa situaacija pec Jusu apraksta ir diezgan druuma.. Biju ar tadu entuziasmu kerusies klat ezera krasta tiirishanas darbiem, bet tagad iestajaas taads ka paniikums, pesimisms.. Gribeejaas kaut vai pudmali ieriikot, jo stulbi sanaak, esot blakus ezeram, nevar pat nopeldeeties, jo pretiigi list ezeraa..
06.09.2012 - 12:36
Jānis Sprūds
Čornajas un Ļipušku notekūdeni visdrīzāk nosaka ūdens ziedēšanu visā akvatorijā. Kāpēc ezera vislielākais aizaugums ir tieši Zosnasgalā - nezinu. Bet aizaugšanas intensitāti, tai skaitā ar makrofītiem, viennozīmīgi nosaka fosfors. Atšķirības konkrētās vietās var būt atkarīgas no morfometrijas - dziļuma, viļņu ietekmes, vēju virzieniem, straumes.
Makrofītu iztīrīšana var izveidot kādā konkrētā vietā peldvietu, kura visticamāk ātri aizaugs. Savukārt ar dūņām lokāli cīnīties ir bezcerīgi - pārāk šķidras - uzreiz satek atkal. Tāpēc reāli ar Rāznas ezera aizaugšanu var cīnīties, tikai darbojoties visa ezera mērogā, un sadarbojoties visiem ieinteresētajiem. Tagad ir vienkārši - viss ezers ir Rēzeknes novadā - jāsadarbojas ar pašvaldību.
06.09.2012 - 19:47
Sani
Paldies, Jaani!
Tikai lai varu parliecinaati uzsakt argumenteetas sarunas ar pashvaldiibu, ludzu, palidziet man saprast konkreetak par fosforu.. Man nav iisti skaidrs-Jus rakstijat, ka tas ir jaaatdala utt.. ko tas iisti noziimee? Pashvaldiibam jauzstaada filtri udensapgaades sisteemaa vai kaa??
Un ja fosfors vairs nenonaaktu Raznaa vai taa aizaugshana apstaatos? Vai jau neskaitaamie hektaari ar duunjaam un udensaugiem tieshaam saviem speekiem vareetu atiiriities bez cilveeka un tehnikas paliidzibas??
07.09.2012 - 00:04
Jānis Sprūds
1.Fosforu satur notekūdeni, pirms izlaist notekūdeņus ezerā, fosforu no notekūdeņiem jāatdala (jāizvāc). Kaut gan vislabāk vispār neievadīt notekūdeņus ezerā - pat labi ierīkota attīrīšana nav simtprocentīga, it sevišķi ziemā.
Ja fosfors vairs papildus nenonāktu Rāznā, ūdens ziedēšana dažu gadu laikā izbeigtos. Esošie makrofīti nepazustu, dūņu daudzums pašlaik dūņām jau pārbagātajās vietās (Zosnaslīcī) būtiski neizmainītos. Rāzna ir pārāk liels un pārāk daudzveidīgs objekts, lai viens atsevišķs pasākums dotu pozitīvu rezultātu visās vietās.
Taču viennozīmīgi jāsāk ir ar notekūdeņiem, un ne tikai 2 minētajās vietās vien.
2. Es iesaku sarunas ar pašvaldību vest nevis individuāli, bet kopā vairākiem krasta īpašniekiem un iedzīvotājiem.
07.09.2012 - 00:41
Sani
Paldies par plasho skaidrojumu!!
Tiesa pat nebiju cereejusi, ka kads sniegs tik zinoshu atbildi!
Velreiz paldies par Jusu lapu un atbildeem...!!
07.09.2012 - 15:34
Jānis Sprūds
Ieteikums: Rāznas aizsardzību derētu ierosināt ne tikai pašvaldībai, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes vietējai struktūrvienībai. Es pat domāju, ka tas, atšķirībā no Sani, ir DAP tiešais pienākums, par ko DAP naudu saņem.
Un jautājums: kā sauc Zosnaslīča ziemeļu puses 2 mazākās salas, un Dūkstigala salas?
08.09.2012 - 22:05
Sani
Nu noteikti ezera aizsardziba no piesarnjojuma ir kaut kadas valsts iestades pienaakums, bet netiek risinaats, jo kopumaa jau situaacija Raaznas ezeraa ir ok..
Diemzeel uz Juusu jautajumu nevareshu atbildeet, jo salu nosaukumus nezinu.
Sani
Velos sanemt kada specialista/zinosha cilveeka :) komentarus par Raznas ezeru.. Kapec tas tik loti aizaug ar dazadiem udensaugiem un dunju slanis arvien palielinaas!? Esam veikushi dazadus tirishanas darbus gar krasta joslu (plautas niedres ar truxtor, tiiritas dunjas ar sietu, rauti udensaugi ar sakneem), bet smilshainu pludmali taa ari nesagaidiijam.. Izskataas ka zem udens ir vesela augu un zaalju valstiiba, dunjas 50 cm biezumaa.. kaa ar to ciiniities?
05.09.2012 - 16:02
Jānis Sprūds
Paldies par interesantu jautājumu. Augustā apbraucām apkārt Rāznas ezeram. Ezerā ir liels fosfora daudzums, vasarā ezers zied. Esošās smilšainās pludmales ir mazāk ekoloģiskas, vairāk morfoloģiskas izcelsmes (t.i., viļņi izskalo).
Lai uzlabotu situāciju, jācīnās nevis ar sekām (dūņām), bet ar cēloņiem - notekūdeniem - Čornajas jāaizvada no Rāznas baseina, Ļipuškos jābeidz skopoties ar dzelzs hlorīdu, fosforu jāatdala reāli. Jālikvidē pārējās notekūdenu izplūdes (nedaudz uz Dūkstagala pusi no Ezerkrastu būvēm ezerā tek ļoti ļoti aizdomīga tērcīte, nezinu, vai pats komplekss, vai kaimiņi, nez kur liek notekūdenus Gulbis). Gan jau ir vēl daži labi citi.
05.09.2012 - 21:27
Sani
Paldies par skaidrojumu, bet jaska, ka ar to ir radushies vel papildjautaajumi :) Vai pareizi esmu sapratusi, ka es kaa privaatpersona neko ezera labaa un sava krasta sakopshanaa neko nevaru izdarit?!? Tad ir jacenshas apkartejiem pagastiem iestastiit, ka kaut kas ir jaadara vai kaa?? Un vel kas - Chornaja un Ezerkrasti no manis aprakstiitaa Raznas krasta ir diezgan taalu - preteejaa ezera pusee un vai notekuudenji tur, var ietekmeet udensaugu augshanu pie preteejaa krasta?
Vispaar kopumaa situaacija pec Jusu apraksta ir diezgan druuma.. Biju ar tadu entuziasmu kerusies klat ezera krasta tiirishanas darbiem, bet tagad iestajaas taads ka paniikums, pesimisms.. Gribeejaas kaut vai pudmali ieriikot, jo stulbi sanaak, esot blakus ezeram, nevar pat nopeldeeties, jo pretiigi list ezeraa..
06.09.2012 - 12:36
Jānis Sprūds
Čornajas un Ļipušku notekūdeni visdrīzāk nosaka ūdens ziedēšanu visā akvatorijā. Kāpēc ezera vislielākais aizaugums ir tieši Zosnasgalā - nezinu. Bet aizaugšanas intensitāti, tai skaitā ar makrofītiem, viennozīmīgi nosaka fosfors. Atšķirības konkrētās vietās var būt atkarīgas no morfometrijas - dziļuma, viļņu ietekmes, vēju virzieniem, straumes.
Makrofītu iztīrīšana var izveidot kādā konkrētā vietā peldvietu, kura visticamāk ātri aizaugs. Savukārt ar dūņām lokāli cīnīties ir bezcerīgi - pārāk šķidras - uzreiz satek atkal. Tāpēc reāli ar Rāznas ezera aizaugšanu var cīnīties, tikai darbojoties visa ezera mērogā, un sadarbojoties visiem ieinteresētajiem. Tagad ir vienkārši - viss ezers ir Rēzeknes novadā - jāsadarbojas ar pašvaldību.
06.09.2012 - 19:47
Sani
Paldies, Jaani!
Tikai lai varu parliecinaati uzsakt argumenteetas sarunas ar pashvaldiibu, ludzu, palidziet man saprast konkreetak par fosforu.. Man nav iisti skaidrs-Jus rakstijat, ka tas ir jaaatdala utt.. ko tas iisti noziimee? Pashvaldiibam jauzstaada filtri udensapgaades sisteemaa vai kaa??
Un ja fosfors vairs nenonaaktu Raznaa vai taa aizaugshana apstaatos? Vai jau neskaitaamie hektaari ar duunjaam un udensaugiem tieshaam saviem speekiem vareetu atiiriities bez cilveeka un tehnikas paliidzibas??
07.09.2012 - 00:04
Jānis Sprūds
1.Fosforu satur notekūdeni, pirms izlaist notekūdeņus ezerā, fosforu no notekūdeņiem jāatdala (jāizvāc). Kaut gan vislabāk vispār neievadīt notekūdeņus ezerā - pat labi ierīkota attīrīšana nav simtprocentīga, it sevišķi ziemā.
Ja fosfors vairs papildus nenonāktu Rāznā, ūdens ziedēšana dažu gadu laikā izbeigtos. Esošie makrofīti nepazustu, dūņu daudzums pašlaik dūņām jau pārbagātajās vietās (Zosnaslīcī) būtiski neizmainītos. Rāzna ir pārāk liels un pārāk daudzveidīgs objekts, lai viens atsevišķs pasākums dotu pozitīvu rezultātu visās vietās.
Taču viennozīmīgi jāsāk ir ar notekūdeņiem, un ne tikai 2 minētajās vietās vien.
2. Es iesaku sarunas ar pašvaldību vest nevis individuāli, bet kopā vairākiem krasta īpašniekiem un iedzīvotājiem.
07.09.2012 - 00:41
Sani
Paldies par plasho skaidrojumu!!
Tiesa pat nebiju cereejusi, ka kads sniegs tik zinoshu atbildi!
Velreiz paldies par Jusu lapu un atbildeem...!!
07.09.2012 - 15:34
Jānis Sprūds
Ieteikums: Rāznas aizsardzību derētu ierosināt ne tikai pašvaldībai, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes vietējai struktūrvienībai. Es pat domāju, ka tas, atšķirībā no Sani, ir DAP tiešais pienākums, par ko DAP naudu saņem.
Un jautājums: kā sauc Zosnaslīča ziemeļu puses 2 mazākās salas, un Dūkstigala salas?
08.09.2012 - 22:05
Sani
Nu noteikti ezera aizsardziba no piesarnjojuma ir kaut kadas valsts iestades pienaakums, bet netiek risinaats, jo kopumaa jau situaacija Raaznas ezeraa ir ok..
Diemzeel uz Juusu jautajumu nevareshu atbildeet, jo salu nosaukumus nezinu.
09.09.2012 - 17:05