laivu noma.Sporta laukumi.Iebraukšana kompleksa teritorijā ar auto - maksas.
19.05.2006 - 13:23
peldētgribētājs.
Ja jau šis ir publiskais ezers, turklāt 53,9 ha, tad jau tā tauvas joslai vajadzētu būt 100m. Un līdz ar to, kādēļ jāmaksā par peldēšanos, atrodoties tauvas joslā.?
13.08.2008 - 10:45
Kaspars
Civillikums attiecībā uz ūdeņiem paredz divas īpašuma formas – publisko un privāto īpašumu. Publiskais īpašums pēc būtības ir valstij vai vēl precīzāk – visiem Latvijas iedzīvotājiem piederošs īpašums. Civillikumā publiskie ūdeņi (upes un ezeri) ir iekļauti īpašā sarakstā, kas ir likuma pielikums. Pielikumā ir ierakstītas 39 Latvijas lielākās un no zivju un dabas aizsardzības viedokļa svarīgākās upes, kā arī robežupes ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu. Ezeru sarakstā (189 ezeri) ir visi lielākie un apdzīvotās vietās vai to tuvumā esošie ezeri, kā arī ezeri, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās vai kurus šķērso Latvijas robeža ar citām valstīm. Publiskie ūdeņi ir arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņi.
Civillikums uzreiz paredz, ka publiskās upēs zvejas tiesības pieder upju piekrastes zemju īpašniekiem, bet jūras piekrastē var zvejot katrs Latvijas pilsonis. Jāatzīmē, ka šāda priekšrocības norma nav noteikta publiskajos ezeros. Zvejniecības likums papildus Civillikumam publiskajos ūdeņos dod zvejas tiesības arī citiem Latvijas iedzīvotājiem, jo šie ūdeņi taču atrodas valsts īpašumā.
Makšķerēt publiskās upēs, ezeros un jūras piekrastē var jebkurš Latvijas vai ārvalstu iedzīvotājs, tikai viņam jāiegādājas makšķerēšanas karte, ja nepieciešams, arī licence un jāievēro makšķerēšanas noteikumi. Rūpnieciskā zveja gan publiskos, gan privātos ūdeņos ir ierobežota ar zvejas limitiem. Vietējiem iedzīvotājiem un zvejniekiem rūpniecisko zvejas tiesību izmantošanai vai nomai publiskos ūdeņos ir paredzētas priekšrocības. Kaut arī rūpnieciskās zvejas limiti lielā mērā ierobežo iespēju izmantot un iegūt ar likumu noteiktās ļoti plašās zvejas tiesības, tomēr likums neliedz jebkuram cilvēkam publiskajās upēs, ezeros un jūras piekrastē pretendēt uz rūpniecisko zvejas tiesību iegūšanu (zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu).
Ņemot vērā, ka zvejas tiesības saskaņā ar Civillikumu ietver gan makšķerēšanu, gan rūpniecisko zveju, publiskās pieejamības principu publiskajos ūdeņos nodrošina tieši ar makšķerēšanu. Savukārt rūpnieciskā zveja ir limitēts un nopietni regulēts saimnieciskās darbības veids, kuru nosaka šādai zvejai pieejamie zivju resursi. Tieši tas ir iemesls, ka, palielinoties makšķerēšanas aktivitātei, pēdējos gados publiskajās upēs un ezeros ir vērojama tendence rūpnieciskās zvejas pakāpeniskai aizstāšanai ar organizēto (licencēto) makšķerēšanu. Īpaši tas jūtams Latvijas lielajās pilsētās un to tuvumā. Tas nozīmē, ka zivju krājumu izmantošanā publiskajos ūdeņos kļūst arvien grūtāk savstarpēji saskaņot atpūtas un saimnieciskās darbības sfēras. Pieaug gan abpusējais „spiediens” uz zivju krājumiem, gan makšķernieka – zvejnieka „kopējas valodas” atrašanas problēmas.
20.08.2008 - 20:15
Lizdole!!!!
Lizdole ir atpūtas ezers!!
Tur ir katemarāmi!!!!
Fotbol laukums!!!!
Peldēšanās vieta!!!!
Tur ir nakmītnes!!!!
Tur ir šūpoles!!!!
:D
01.07.2012 - 13:19
musa
ezera notiek nesaudziga zveja ar tikliem vairaku simtu metru garuma,brauksana armotorlaivu benzina dzinejiem iereibusa stavokli.kas gan izdod atlaujas tadam ricibam ?
kam jakontrole tas?
x
laivu noma.Sporta laukumi.Iebraukšana kompleksa teritorijā ar auto - maksas.
19.05.2006 - 13:23
peldētgribētājs.
Ja jau šis ir publiskais ezers, turklāt 53,9 ha, tad jau tā tauvas joslai vajadzētu būt 100m. Un līdz ar to, kādēļ jāmaksā par peldēšanos, atrodoties tauvas joslā.?
13.08.2008 - 10:45
Kaspars
Civillikums attiecībā uz ūdeņiem paredz divas īpašuma formas – publisko un privāto īpašumu. Publiskais īpašums pēc būtības ir valstij vai vēl precīzāk – visiem Latvijas iedzīvotājiem piederošs īpašums. Civillikumā publiskie ūdeņi (upes un ezeri) ir iekļauti īpašā sarakstā, kas ir likuma pielikums. Pielikumā ir ierakstītas 39 Latvijas lielākās un no zivju un dabas aizsardzības viedokļa svarīgākās upes, kā arī robežupes ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu. Ezeru sarakstā (189 ezeri) ir visi lielākie un apdzīvotās vietās vai to tuvumā esošie ezeri, kā arī ezeri, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās vai kurus šķērso Latvijas robeža ar citām valstīm. Publiskie ūdeņi ir arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņi. Civillikums uzreiz paredz, ka publiskās upēs zvejas tiesības pieder upju piekrastes zemju īpašniekiem, bet jūras piekrastē var zvejot katrs Latvijas pilsonis. Jāatzīmē, ka šāda priekšrocības norma nav noteikta publiskajos ezeros. Zvejniecības likums papildus Civillikumam publiskajos ūdeņos dod zvejas tiesības arī citiem Latvijas iedzīvotājiem, jo šie ūdeņi taču atrodas valsts īpašumā. Makšķerēt publiskās upēs, ezeros un jūras piekrastē var jebkurš Latvijas vai ārvalstu iedzīvotājs, tikai viņam jāiegādājas makšķerēšanas karte, ja nepieciešams, arī licence un jāievēro makšķerēšanas noteikumi. Rūpnieciskā zveja gan publiskos, gan privātos ūdeņos ir ierobežota ar zvejas limitiem. Vietējiem iedzīvotājiem un zvejniekiem rūpniecisko zvejas tiesību izmantošanai vai nomai publiskos ūdeņos ir paredzētas priekšrocības. Kaut arī rūpnieciskās zvejas limiti lielā mērā ierobežo iespēju izmantot un iegūt ar likumu noteiktās ļoti plašās zvejas tiesības, tomēr likums neliedz jebkuram cilvēkam publiskajās upēs, ezeros un jūras piekrastē pretendēt uz rūpniecisko zvejas tiesību iegūšanu (zvejas tiesību nomas līguma slēgšanu). Ņemot vērā, ka zvejas tiesības saskaņā ar Civillikumu ietver gan makšķerēšanu, gan rūpniecisko zveju, publiskās pieejamības principu publiskajos ūdeņos nodrošina tieši ar makšķerēšanu. Savukārt rūpnieciskā zveja ir limitēts un nopietni regulēts saimnieciskās darbības veids, kuru nosaka šādai zvejai pieejamie zivju resursi. Tieši tas ir iemesls, ka, palielinoties makšķerēšanas aktivitātei, pēdējos gados publiskajās upēs un ezeros ir vērojama tendence rūpnieciskās zvejas pakāpeniskai aizstāšanai ar organizēto (licencēto) makšķerēšanu. Īpaši tas jūtams Latvijas lielajās pilsētās un to tuvumā. Tas nozīmē, ka zivju krājumu izmantošanā publiskajos ūdeņos kļūst arvien grūtāk savstarpēji saskaņot atpūtas un saimnieciskās darbības sfēras. Pieaug gan abpusējais „spiediens” uz zivju krājumiem, gan makšķernieka – zvejnieka „kopējas valodas” atrašanas problēmas.
20.08.2008 - 20:15
Lizdole!!!!
Lizdole ir atpūtas ezers!! Tur ir katemarāmi!!!! Fotbol laukums!!!! Peldēšanās vieta!!!! Tur ir nakmītnes!!!! Tur ir šūpoles!!!! :D
01.07.2012 - 13:19
musa
ezera notiek nesaudziga zveja ar tikliem vairaku simtu metru garuma,brauksana armotorlaivu benzina dzinejiem iereibusa stavokli.kas gan izdod atlaujas tadam ricibam ? kam jakontrole tas?
13.01.2015 - 14:33