Jāizglābj pēdējās priedes pie ezeriem

Sauklis "Saudzē Latvijas dabu - atpūties ārzemēs!" ir nopandemizējies. Pie ezeriem brauc nevis daudz, bet gan ļoti daudz ekotūristu. Lai pilnvērtīgi atpūstos pie ezera, ir nepieciešamas trīs lietas: 1)pats ezers, 2)piekļuves ūdenim iespēja, 3)ezera krasts. Kādām jābūt šīm trim lietām?

Par ezeru skaidrs - vajag dzidru ūdeni, bez zilaļģēm, ar ne pārāk daudz virsūdens vai peldlapu makrofītiem. Par piekļuves iespēju arī - vajag puslīdz izbraucama ceļu, stāvvietu pārsimt metrus no ezera, un krasta līniju bez blīva niedrāja un bez dziļa staignāja.

Bet kāds ir optimāls krasts? Krastam jābūt mēreni stāvam, un apaugušam ar priežu mežu. Tieši priežu mežs pietiekami, bet ne pārmērīgi aizsargā gan no saldējoša vēja, gan no kancerogēnas Saules, mēreni ierobežo redzamību, bet nevairo odu vai knaušu mākoņus. 

Diemžēl priedes var izmantot arī daudz lētāk - nozāgēt kokmateriālos, stāvajos krastos palaikam ar tiešām maniakālu neatlaidību. Un līdz ar to neatgirezeniski zaudēt iespēju krasta mežu iznomāt tūrisma industrijai vai ekotūrismam. Cenu starpība ir ievērojama - skaistu silu pie ūdens pārdod par 70 EUR/m2. Kāpēc tik dārgi? Tāpēc, ka nav. Divu stundu braucienā ap Rīgu priežu sils pie ezeriem ir saglabājies: 1)lielā daļā ĪADT, 2)daļā valsts un pašvaldību mežu, 3)piecos privātos zemes gabalos, tai skaitā 4.6ha  Rīgas nomalē par 3.2MEUR, 4)atsevišķos privātos  zemes gabalos uz austrumiem no līnijas Balvi - Daugavpils. Kā izskatās citur - piedāvāju paskatīt un lūdzu komentēt manā prezentācijā "Nepieciešama jauna iniciatīva rekreācijas teritoriju saglabāšanai".