Ezerrieksts.
Aug parasti 1-2 m dziļās vietās ezeros, upju attekās vai dīķos. Pie mums tikai divos ezeros austrumdaļā (Klaucānu un Pokrotas). Mīl humusvielām, ogļskābi un citām barības vielām bagātus, siltus ūdeņus, ar dūņainu dibenu (jitja). Izvairās augt dzidros, kaļķiem bagātos alkaliskas reakcijas ūdeņos, kur dibens nogulumi nesatur lielāku daudzumu attiecīgo organisko vielu.
nosūtīts pirms 19 gadiem, 5 mēnešiem
Arv. Apinis, “Daba un zinātne”, Nr.1, 1935.g.
Pievienot komentārus: