Najādu "uzbrukums" Slokas un Kaņiera ezeriem
2000. gada jūlijā Slokas un Kaņiera ezeros 0.5 – 1 m dziļumā uz smilšainas un dūņainas grunts konstatētas ļoti lielas un vitālas jūras najādu audzes. Tās plešas gandrīz gar visu Slokas ezera piekrasti un ūdens klajumos starp niedru audzēm Kaņierī.
nosūtīts pirms 23 gadiem, 8 mēnešiem
Saulainā laikā laivojot pa Kaņieri vai Slokas ezeru, zem ūdens var ieraudzīt kaut ko līdzīgu džungļiem. Tos veido cietām vai maigākām sukām līdzīgās raglapes un daudzlapes, hāras (gan pavisam sīkas un šaurlapainas, gan lielas), pat vairāk kā metru garas glīvenes un vēl daudzi citi augi. Bet jūras najādu audzes atgādina zem ūdens izpletušos 30 – 50 cm augstus dzeloņainus krūmus.
Jūras najāda
Najas marina L. (1. att.) ir viengadīgs pilnīgi zemūdens dzīvei pielāgojies augs, jo pat zied un sēklas nogatavina zem ūdens. Aplūkojot tuvāk, dzeloņainais krūms izrādās ļoti trausls un tā šaurās, zobaini robainās lapas – ļoti maigas.Jūras najāda aug ezeros, vecupēs, retāk – lēni tekošos ūdeņos un arī Baltijas jūrā uz smilšainas vai dūņainas grunts līdz 3 m dziļumam (Rauh, 1954). Latvijā šī auga atradnes tradicionāli saistās ar seklajiem Piejūras zemienes ezeriem. Tā atrasta jau minētajos Slokas un Kaņiera ezeros, kā arī Babītes, Engures, Liepājas un Papes ezeros. Taču jūras najāda ir atrasta arī Dienvidaustrumlatvijā – Sila ezerā Daugavpils rajonā. Dienvidaustrumlatvijas ezeros atrastas arī tās najādu dzimtas radinieces – mazā najāda Najas minor All. (7 atradnes) un lokanā najāda Najas flexilis (Willd.) Rostk. et W.L.E.Schmidt (Gavrilova, 2000).
2000. gada jūlijā Slokas un Kaņiera ezeros 0,5 – 1 m dziļumā uz smilšainas un dūņainas grunts konstatētas ļoti lielas un vitālas jūras najādu audzes. Tās plešas gandrīz gar visu Slokas ezera piekrasti un ūdens klajumos starp niedru audzēm Kaņierī.
Tur jūras najāda veido blīvas, seklākajās vietās pat ar laivu neizbraucamas tīraudzes, kā arī aug kopā ar hārām Charophyta, ķemmveida glīveni Potamogeton pectinatus L., purva diedzeni Zannichelia palustris L. un raglapēm Ceratophyllum spp.Bagātīgas jūras najādu atradnes Slokas ezerā aprakstītas arī 1994. gadā (Suško, 1994). Savukārt 1998. gada vasarā, daļēji apsekojot Kaņieri un Slokas ezeru, jūras najāda netika atrasta. Iespējams, ka šī viengadīgā auga populācijas atrašanās vietas un lielums
stipri atkarīgi no augšanas apstākļiem konkrētajā gadā.Un vēl – jūras najāda, ņemot vērā tās stipri ierobežoto izplatību, ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas aizsargājamo augu 2. kategorijā. Zivīm jūras najādu audzes kalpo par labām paslēptuvēm, bet plaužiem tās esot arī garšīga barība.
Literatūra:
Gavrilova Ģ., 2000. Jūras najāda
Najas marina L. – Latvijas Sarkanā grāmata. Vaskulārie augi. Iespiešanā.Rauh W., 1954. Unsere Sumpf- und Wasserpflanzen. Carl Winter Verlag, 182 S.
Suško U., 1994. Slokas eze
ra flora un veģetācija. LDF projekta atskaite, 10 lpp.
Pievienot komentārus: