Vai jebkurš ezers ir dabiski eitrofs?

Dabiski eitrofa ezera kritēriji ES. ES biotopu rokasgrāmatā (Interpretation Manual of European Union Habitats, 2007) biotops ar kodu 3150 (dabiski eitrofi ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition veģetāciju) tiek aprakstīts sekojoši: ezeri un dīķi ar vairāk vai mazāk turbīdu ūdeni, pH >7 (parasti), ar peldošo Hydrocharition tipa veģetāciju (Lemna spp., Spirodela sp., Hydrocharis morsus-ranae, Stratiotes aloides, Utricularia spp. u.c.) vai Magnopotamion tipa veģetāciju (Potamogeton spp.). Tātad – biotopa identificēšanai tiek lietoti ļoti vispārīgi kritēriji, ļaujot katrai valstij konkretizēt kritērijus atbilstoši vietējiem apstākļiem.

Dabiski eitrofa ezera kritēriji Latvijā. Pašlaik Latvijā valdošais ir vienkāršots uzskats par ezeru atbilstību aizsargājamiem ES biotopiem, t.i., visi tie Latvijas ezeri, kuri neatbilst ES aizsargājamiem biotopiem 3130 (oligotrofi līdz mezotrofi ūdeņi ar Littorelletea uniflorae un/vai Isoeto-Nanojuncetea veģetāciju) – 19 ezeri, 3140 (cietūdens oligo-mezotrofi ūdeņi ar bentisku Chara spp. veģetāciju) – zināmi 28 ezeri, 3160 (dabiski distrofi ezeri) – zināmi 11 ezeri, pieskaitāmi pie biotopa ar kodu 3150.

No maldīgā uzskata, ka gandrīz visi Latvijas ezeri ir dabiski eitrofi, izriet divi pretēji secinājuni: 1) Latvijā ir tik daudz dabiski eitrofu ezeru, ka speciāla aizsardzība tiem nav nepieciešama; 2) gandrīz visi Latvijas ezeri ir dabiski eitrofi, un attiecīgi tos visus vajag īpaši aizsargāt. Faktiskais rezultāts abos gadījumos ir vienāds – dabiski eitrofus ezerus Latvijā neaizsargā.

Biotops dabiski eitrofi ezeri nav iestrādāts Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā (MK 05.12.2000. noteikumi Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”), tādēļ šo ezeru aizsardzība ir iespējama tikai esošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT).

Dabiski eitrofa ezera statuss visbiežāk ezeriem tiek „piešķirts” ĪADT dabas aizsardzības plānos, un parasti netiek norādīti šī biotopa noteikšanas mērķi un arī noteikšanas kritēriji. Tieši biotopa dabiski eitrofi ezeri noteikšanas mērķu un kritēriju trūkuma dēļ šis biotops bez īpašas izvērtēšanas un pamatojuma tiek attiecināts uz jebkuru ezeru, kurš neatbilst nevienam citam ES aizsargājamam stāvošu saldūdeņu biotopam – 3130, 3140, 3160.

Nosakot dabiski eitrofa ezera kā īpaši aizsargājama biotopa kritērijus, jādefinē mērķis – tīrāko (mazāk ietekmēto), jutīgāko un retāk sastopamo eitrofo ezeru aizsardzība.

Šāda principa pozitīvais efekts: 1) reāla mazāk ietekmēto ezeru aizsardzība pretstatā deklaratīvai „visu” ezeru aizsardzībai; 2) diferencēta pieeja ezeru aizsardzības prasību noteikšanā (tīriem ezeriem tās būs stingrākas) vairo sabiedrības uzticību aizsardzības pasākumu pamatotībai.

Dabiski eitrofa ezera statusam atbilstošie Latvijas ezeru biotopi. Atbilstība dabiski eitrofa ezera statusam būtu jāvērtē pēc 3 kritērijiem: - tīrība; - jutīgums; - retums. Pēc iepriekš minētiem kritērijiem vērtē, ņemot vērā ezeru situāciju (stāvoklis, ietekmes, tendences) valstī, tātad pēc principa – kas tieši Latvijas apstākļos ir tīrs, jutīgs, rets.

Tīrie eitrofie ezeri. Tie ir augstas un labas kvalitātes eitrofie ezeri, kurus antropogēnā eitrofikācija skārusi vismazāk. Pie šīs kategorijas pieder visi Latvijas vāji eitrofie ezeri, kā arī mēreni eitrofie ezeri, atsevišķos gadījumos arī diseitrofie ezeri.

Jutīgie eitrofie ezeri. Jutīgie ezeri ir tie, kuru kvalitāti negatīvi var ietekmēt arī neliela antropogēnā slodze. Pie šīs kategorijas pieder mīkstūdens ezeri, beznoteces ezeri, ezeri ar lēnu ūdens apmaiņu, dzidrūdens ezeri ar pH 5 – 7.

Retie eitrofie ezeri. Attiecīgas ezeru grupas retā sastopamība valstī tiek vērtēta ne tikai pēc ezeru trofijas un kvalitātes, bet arī pēc ezeru sastopamības attiecīgā reģionā, kā arī pēc īpaši aizsargājamo vai relikto sugu dzīvotnēm ezeros (ūdensaugi, zivis). Pie šīs kategorijas ir pieskaitāmi ezeri ar repšu (Coregonus albula) populāciju, cietūdens ezeri, kuros aug ezerenes (Isoëtes lacustris, I.echinospora) vai lobēlijas (Lobelia dortmanna), dziļie (stratificētie) ezeri ar ūdens caurredzamību virs 2.5 m, maz ietekmētie diseitrofie ezeri ar neapbūvētu pamatbaseinu u.c.

Dabiski eitrofa ezera statusam neatbilstošie Latvijas ezeru biotopi. Latvijas apstākļos pie dabiski eitrofiem ezeriem nebūtu jāpieskaita hipereitrofie ezeri, dažādā pakāpē antropogēni eitroficēti ezeri, kuriem kvalitāte vērtējama kā slikta vai ļoti slikta, eitrofi vidējas kvalitātes ezeri, kuri joprojām tiek piesārņoti.

Dabiski eitrofiem ezeriem nav pareizi pieskaitīt Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu vecupes, jo šo ezeru attīstībā nenotiek oligo-eitrofā sukcesija. Lai arī vecupes pašreizējais trofiskais stāvoklis var būt gan eitrofs, gan diseitrofs, tomēr atšķirībā no dabiski eitrofa ezera vecupes attīstība nesākas no oligotrofa stāvokļa. Vecupe jau izcelsmes brīdī ir bagāta ar biogēniem.

Prioritārie pasākumi dabiski eitrofu ezeru aizsardzībai Latvijā. Šobrīd svarīgākais uzdevums ir papildināt Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu ar Latvijas dabas aizsardzības vajadzībām atbilstošiem dabiski eitrofu ezeru biotopiem, lai uz šiem ezeriem, kuru kvalitāte ir apdraudēta, varētu attiecināt aizsardzības prasības ne tikai ĪADT, bet visā valstī. Sarakstu vēlams papildināt ar sekojošiem biotopu veidiem: vāji eitrofi ezeri, ezeri ar repšu (Coregonus albula) populāciju, eitrofi stratificēti ezeri ar caurredzamību > 2.5 m.