Pats galvenais - ir jāmaina pieeja zonējumam.
1. Līdzšinējā un arī ieteiktajā redakcijā zonējumu nosaka Ministru kabinets, bet iespēju veikt būvniecību MK noteiktajā zonējumā - VVD vai VPVB.
2. Līdzšinējā GNP zonējumā nez kādēļ nav dabas parka zonas (domāju, ka GNP likums ir nepilnīgs, savukārt ĪADT likumu nav mācēts pielietot)., tādēļ pašreizējā dabas lieguma zona faktiski ir dabas lieguma un dabas parka zonu apvienojums.
Rezultātā:
1. VVD un VPVB uzurpē MK varu - nosaka reālo dažādu teritorijas daļu aizsardzības līmeni.
2. Zemes īpašniekiem, it sevišķi dabas lieguma zonā, valsts nedod noteiktu signālu par valsts noteiktajiem aprobežojumiem atkarībā no dabas vērtību nozīmīguma. Reāli iznāk, ka lielākas iespējas ir tiem, kuri labāk prot savas būvniecības vēlmes pierādīt, vai pat labāk "sarunāt".
3. Ir būtiskas problēmas ar kompensāciju aprēķinu - teorētiski dabas lieguma zona, kompensācijām jābūt, bet reāli - aprobežojumi nav stingri definēti, tāpēc praktiski nevajadzētu maksāt nevienam.
4. GNP noteiktās zonas atšķiras no ĪADT likumā noteiktajām zonām, kas ir nepieņemami no juridiskās tehnikas viedokļa.
Priekšlikums -
1. Izslēgt no GNP likuma zonu sarakstu un aprakstu.
2. Pārstrādāt GNP zonējumu, nosakot zonējumu detalizēti, ar atsevišķu zonu kategorijām, nosaukumiem un mērķiem.
3. Reālajā dabas lieguma zonā zemes transformāciju aizliegt, dabas parka - atļaut ar stmgriem nosacījumiem, kultūrvēsturiskajā zonā - atļaut, bet jau ar citiem konkrētiem nosacījumiem.
Par konsultatīvo padomi. 16.pants.
Nav pareizi LDF un LOB iekļaut GNP KP "uz mūžīgiem laikiem".
1. GNP ir milzīga teritorija ar dažādām dabas vērtībām, KP varētu būt ieinteresētas darboties arī citas organizācijas.
2. Ja kādreiz LDF vai LOB apstākļu vai interešu maiņas dēļ sagribētu savu darbību GNP KP pārtraukt - viņi to nevarētu, jo darboties prasītu likums.
Nosūtīts pirms 16 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
3. Pat ja organizācijas ilgstoši nesūta savus pārstāvjus uz sēdēm, nomainīt organizāciju var tikai caur Saeimu.
Priekšlikums:
Konkrēto organizāciju nosaukumus nomainīt ar formulējumu "noteiktajā konkursa kārtībā uz laiku līdz 2 gadiem izvirzītās vides aizsardzības organizācijas".
Par 2.3 panta 4.punkta 9.apakšpunktu (par ūdeņu piesārņošanu)
Pašreizējais nosacījums ir deklaratīvs, attiecīgi neko neaizsargā.
Priekšlikums:
Prasības attiecībā uz piesārņojumu vajadzētu diferencēt atkarībā no zonas. Rezervāta, regulējamā režīma, dabas lieguma zonā jāiekļauj tās teritorijas, kurām piesārņojums sevišķi kaitīgs. Šajās zonās jānosaka aizliegumu iepludināt notekūdeņus vispār.
Nosūtīts pirms 16 gadiem, 8 mēnešiem
A
Formalizēts zonējums maz ko ir devis, jo katrs zonējuma nogabals ir ar savām īpatnībām, pat tradicijām un vērtībām, ar vispārīgiem noteikumiem visai zonai bieži kaitē. Tāpēc ierosinu:
1.Sākot ar visapdraudētākajām teritorijām, kopā ar attiecīgas pašvaldības speciālistiem un VAO dabā(ne tik daudz juristiem) izstrādāt ar likumu paredzētus papildinājumus(atļāves, ierobežojumus, norādes) un šīm zonas iedaļām piešķirt vietējos etniskos nosaukumus.
2. Pašvaldību teritorijās ietilpstošo zonu nogabalu apsaimniekošanas noteikumu apspriešanā iesaistīt attiecīgās pašvaldības pārstāvi (-jus), pietiekami neatkarīgas un zinošas GNP likumam atbilstošas padomes apstiprinātus ar iespēju, ja paklūp, atsaukt.
Jānis
Pats galvenais - ir jāmaina pieeja zonējumam. 1. Līdzšinējā un arī ieteiktajā redakcijā zonējumu nosaka Ministru kabinets, bet iespēju veikt būvniecību MK noteiktajā zonējumā - VVD vai VPVB. 2. Līdzšinējā GNP zonējumā nez kādēļ nav dabas parka zonas (domāju, ka GNP likums ir nepilnīgs, savukārt ĪADT likumu nav mācēts pielietot)., tādēļ pašreizējā dabas lieguma zona faktiski ir dabas lieguma un dabas parka zonu apvienojums.
Rezultātā:
1. VVD un VPVB uzurpē MK varu - nosaka reālo dažādu teritorijas daļu aizsardzības līmeni. 2. Zemes īpašniekiem, it sevišķi dabas lieguma zonā, valsts nedod noteiktu signālu par valsts noteiktajiem aprobežojumiem atkarībā no dabas vērtību nozīmīguma. Reāli iznāk, ka lielākas iespējas ir tiem, kuri labāk prot savas būvniecības vēlmes pierādīt, vai pat labāk "sarunāt". 3. Ir būtiskas problēmas ar kompensāciju aprēķinu - teorētiski dabas lieguma zona, kompensācijām jābūt, bet reāli - aprobežojumi nav stingri definēti, tāpēc praktiski nevajadzētu maksāt nevienam. 4. GNP noteiktās zonas atšķiras no ĪADT likumā noteiktajām zonām, kas ir nepieņemami no juridiskās tehnikas viedokļa. Priekšlikums - 1. Izslēgt no GNP likuma zonu sarakstu un aprakstu. 2. Pārstrādāt GNP zonējumu, nosakot zonējumu detalizēti, ar atsevišķu zonu kategorijām, nosaukumiem un mērķiem. 3. Reālajā dabas lieguma zonā zemes transformāciju aizliegt, dabas parka - atļaut ar stmgriem nosacījumiem, kultūrvēsturiskajā zonā - atļaut, bet jau ar citiem konkrētiem nosacījumiem. Par konsultatīvo padomi. 16.pants. Nav pareizi LDF un LOB iekļaut GNP KP "uz mūžīgiem laikiem". 1. GNP ir milzīga teritorija ar dažādām dabas vērtībām, KP varētu būt ieinteresētas darboties arī citas organizācijas. 2. Ja kādreiz LDF vai LOB apstākļu vai interešu maiņas dēļ sagribētu savu darbību GNP KP pārtraukt - viņi to nevarētu, jo darboties prasītu likums.Nosūtīts pirms 16 gadiem, 8 mēnešiem
Jānis
3. Pat ja organizācijas ilgstoši nesūta savus pārstāvjus uz sēdēm, nomainīt organizāciju var tikai caur Saeimu. Priekšlikums: Konkrēto organizāciju nosaukumus nomainīt ar formulējumu "noteiktajā konkursa kārtībā uz laiku līdz 2 gadiem izvirzītās vides aizsardzības organizācijas". Par 2.3 panta 4.punkta 9.apakšpunktu (par ūdeņu piesārņošanu) Pašreizējais nosacījums ir deklaratīvs, attiecīgi neko neaizsargā. Priekšlikums: Prasības attiecībā uz piesārņojumu vajadzētu diferencēt atkarībā no zonas. Rezervāta, regulējamā režīma, dabas lieguma zonā jāiekļauj tās teritorijas, kurām piesārņojums sevišķi kaitīgs. Šajās zonās jānosaka aizliegumu iepludināt notekūdeņus vispār.
Nosūtīts pirms 16 gadiem, 8 mēnešiem
A
Formalizēts zonējums maz ko ir devis, jo katrs zonējuma nogabals ir ar savām īpatnībām, pat tradicijām un vērtībām, ar vispārīgiem noteikumiem visai zonai bieži kaitē. Tāpēc ierosinu: 1.Sākot ar visapdraudētākajām teritorijām, kopā ar attiecīgas pašvaldības speciālistiem un VAO dabā(ne tik daudz juristiem) izstrādāt ar likumu paredzētus papildinājumus(atļāves, ierobežojumus, norādes) un šīm zonas iedaļām piešķirt vietējos etniskos nosaukumus. 2. Pašvaldību teritorijās ietilpstošo zonu nogabalu apsaimniekošanas noteikumu apspriešanā iesaistīt attiecīgās pašvaldības pārstāvi (-jus), pietiekami neatkarīgas un zinošas GNP likumam atbilstošas padomes apstiprinātus ar iespēju, ja paklūp, atsaukt.
Nosūtīts pirms 16 gadiem, 8 mēnešiem