Tas tak ir ieksh GNP, ko tur veel papildus aizliegt, ja nu vieniigi uudensmochus, vismaz to iebraukshanu taa saucamajaa Mazajaa unguraa!
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
Jānis
Nezinīti, niks ir labs! Tas, ka kaut kāds aizsargājams objekts ir nacparkā, nebūt nenozīmē, ka objekts automātiski tiek reāli aizsargāts. Ir divas galvenās problēmas: 1)vides pārvalde paļaujas uz nacparku, nacparks paļaujas uz vides pārvaldi, bieži abi nepamatoti. Decentralizēt vajag kontroli, nevis atļauju izsniegšanu. 2)tik lielā aizsargājamā teritorijā objekts "pazūd". Pārspīlējot var teikt, ka aizsargājot visu, tiek aizsargāts nekas. Nepieciešams izdalīt atsevišķus aizsargājamos objektus.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
Zvejnieks.
...kāds bija Ungura/Rustēga ezera ZA krasts kādus 10 gadus atpakaļ un cik dabīgs tas ir tagad...,kāpēc tika pieļauta "biezā" iejaukšanās dabīgajā skaistumā, vai tas ietilpa Ungura ezera dabas aizsardzības plānā...,kā biznesa virpulī tiek ievērotas publiskā ezera statusā esošā ezera tauvas joslas prasības Z krastā...,vai ZR krastā uz ātru roku uzrautās gāzbetona sienas beidzot atradīs jaunu saimnieku un tām būs lemts priecēt nevis atbaidīt garāmbraucošos..., kurš,kādā veidā kontrolē un nodrošina pašvaldības lēmuma izpildi attiecībā uz ūdensmočiem un motorlaivām ... tādu un līdzīgu jautājumu ir daudz...??? Kā būs ar atbildēm...???
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Jānis
Zvejniek, paldies par jautājumiem. Atbildēt var uz jebkuru jautājumu, it sevišķi labi to prot politiķi. Tas tomēr nemaina situāciju - Ungurs pašlaik ir tieši tāds, kāds tas pašlaik ir. Un dabas aizsardzības plānu sāka izstrādāt šogad, un pa šo laiku VIDM "speciālisti" paspēja likumā iedabūt normu, ka dabas aizsardzības plānam ir rekomendējošs raksturs. Par biezā iejaukšanos dabīgajā skaistumā - 1)tas skaistums bija pabojāts ar kolchoza laukiem, 2)to pieļāva pašvaldība, kuru bija ievēlējuši vietējie iedzīvotāji. Par tauvas joslu Z krastā PAŠLAIK nevaru iebilst - gar ezera krastu tikt cauri var, pats pārbaudīju. Par gāzbetonnieci - ņemot vērā, ka savas zemes tai praktiski nav, līdz ar to nav arī vērtības. Pašvaldības lēmuma par ūdensmotocokliem nav, vismaz man nav zināms, ka pēc GNP likuma stāšanās spēkā būtu pieņemti attiecīgi saistošie noteikumi. Un pats galvenais - Ungurs vissmagāk cieta no purva nosusināšanas, sekas ir stipri jūtamas joprojām. Lielākā daļa no tā ir izlasāma plāna projektā. Ja ir konkrēti priekšlikumi - neturiet tos pie sevis!
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
lasītāja
Labdien!
Informēju, ka kūdras ieguves vietu var vainu rekultuvēt vai renaturalizēt, (ja tieši šads rekultivācijas veids paredzēts). Rehabilitācija attiecas uz slimniekiem.
MK noteikumus Nr 736 nepiemēro kūdras ieguves gadījumā, attiecīgajā punktā ir skidri norādīts iznē'mums attiecībā uz meliorāciju, kas arī tiek veikta kūdras ieguvei.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Rakstītājs
Būtu interesanti uzzināt, uz kāda tiesiska pamata lai nepiemērotu 736.noteikumus kūdras ieguves gadījumiem - kur ar humīnvielām un kūdras smalkni piesārņoti ūdeņi tiek novadīti, lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu ieguves vietās? Manuprāt, ķudras ieguves gadījums tieši atbilst Dap 3.3.2. nodaļā norādītajam 736.noteikumu 2.3.punktam. Ja gadījumā domāts tā paša 2.3.punkta izņēmums - "izņemot zemes nosusināšanu, kā arī divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu darbību"- lūdzu pievērst uzmanību terminam "zemes" - nu nekad neesmu redzējis KŪDRAS purvā ZEMI, kur nu vēl DIVPUSĒJAS darbības meliorācijas un APŪDEŅOŠANAS sistēmas. Tā ka - paldies par informāciju, bet pamatojums arī derētu.
Kas atiecas uz rehabilitāciju - tas ir termins, ar kuru apzīmē bioloģiskas sistēmas darbaspēju pilnīgu vai daļēju atjaunošanu pēc traumas. Rekultivācija ir termins, kas apzīmē IZMANTOTAS derīgo izrakteņu ieguves vietas pārkārtošanu citiem uzdevumiem, piem., karjeru pārtaisīt par dīķi, purvu par mežu. Renaturalizācija savukārt nozīmē ieguves pārtraukšanu un ekosistēmas iespējamu savešanu SĀKOTNĒJĀ stāvoklī. Manuprāt,a bi pēdējie termini vēlamajam mērķim atbilst mazāk nekā rehabilitācija.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Astrīda
Ak, cik tas būtu labi, ja beidzot tiktu kaut kas darīts Ungura ezera aizsargāšanā no purva rūpnieciskās izmantošanas (dziļajiem, neierobežotajiem grāvjiem, purva ietecināšanu ezerā, traktoru darbību pašā ezera malā arī tādā laikā kā šī vasara). Tas būtu gan ļoooti labs darbs tautas labā, ja izdotos apstādināt kūdras ieguves darbību.
neziniits
Tas tak ir ieksh GNP, ko tur veel papildus aizliegt, ja nu vieniigi uudensmochus, vismaz to iebraukshanu taa saucamajaa Mazajaa unguraa!
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
Jānis
Nezinīti, niks ir labs! Tas, ka kaut kāds aizsargājams objekts ir nacparkā, nebūt nenozīmē, ka objekts automātiski tiek reāli aizsargāts. Ir divas galvenās problēmas: 1)vides pārvalde paļaujas uz nacparku, nacparks paļaujas uz vides pārvaldi, bieži abi nepamatoti. Decentralizēt vajag kontroli, nevis atļauju izsniegšanu. 2)tik lielā aizsargājamā teritorijā objekts "pazūd". Pārspīlējot var teikt, ka aizsargājot visu, tiek aizsargāts nekas. Nepieciešams izdalīt atsevišķus aizsargājamos objektus.
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 3 mēnešiem
Zvejnieks.
...kāds bija Ungura/Rustēga ezera ZA krasts kādus 10 gadus atpakaļ un cik dabīgs tas ir tagad...,kāpēc tika pieļauta "biezā" iejaukšanās dabīgajā skaistumā, vai tas ietilpa Ungura ezera dabas aizsardzības plānā...,kā biznesa virpulī tiek ievērotas publiskā ezera statusā esošā ezera tauvas joslas prasības Z krastā...,vai ZR krastā uz ātru roku uzrautās gāzbetona sienas beidzot atradīs jaunu saimnieku un tām būs lemts priecēt nevis atbaidīt garāmbraucošos..., kurš,kādā veidā kontrolē un nodrošina pašvaldības lēmuma izpildi attiecībā uz ūdensmočiem un motorlaivām ... tādu un līdzīgu jautājumu ir daudz...??? Kā būs ar atbildēm...???
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
Jānis
Zvejniek, paldies par jautājumiem. Atbildēt var uz jebkuru jautājumu, it sevišķi labi to prot politiķi. Tas tomēr nemaina situāciju - Ungurs pašlaik ir tieši tāds, kāds tas pašlaik ir. Un dabas aizsardzības plānu sāka izstrādāt šogad, un pa šo laiku VIDM "speciālisti" paspēja likumā iedabūt normu, ka dabas aizsardzības plānam ir rekomendējošs raksturs. Par biezā iejaukšanos dabīgajā skaistumā - 1)tas skaistums bija pabojāts ar kolchoza laukiem, 2)to pieļāva pašvaldība, kuru bija ievēlējuši vietējie iedzīvotāji. Par tauvas joslu Z krastā PAŠLAIK nevaru iebilst - gar ezera krastu tikt cauri var, pats pārbaudīju. Par gāzbetonnieci - ņemot vērā, ka savas zemes tai praktiski nav, līdz ar to nav arī vērtības. Pašvaldības lēmuma par ūdensmotocokliem nav, vismaz man nav zināms, ka pēc GNP likuma stāšanās spēkā būtu pieņemti attiecīgi saistošie noteikumi. Un pats galvenais - Ungurs vissmagāk cieta no purva nosusināšanas, sekas ir stipri jūtamas joprojām. Lielākā daļa no tā ir izlasāma plāna projektā. Ja ir konkrēti priekšlikumi - neturiet tos pie sevis!
Nosūtīts pirms 19 gadiem, 1 mēneša
lasītāja
Labdien! Informēju, ka kūdras ieguves vietu var vainu rekultuvēt vai renaturalizēt, (ja tieši šads rekultivācijas veids paredzēts). Rehabilitācija attiecas uz slimniekiem. MK noteikumus Nr 736 nepiemēro kūdras ieguves gadījumā, attiecīgajā punktā ir skidri norādīts iznē'mums attiecībā uz meliorāciju, kas arī tiek veikta kūdras ieguvei.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Rakstītājs
Būtu interesanti uzzināt, uz kāda tiesiska pamata lai nepiemērotu 736.noteikumus kūdras ieguves gadījumiem - kur ar humīnvielām un kūdras smalkni piesārņoti ūdeņi tiek novadīti, lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu ieguves vietās? Manuprāt, ķudras ieguves gadījums tieši atbilst Dap 3.3.2. nodaļā norādītajam 736.noteikumu 2.3.punktam. Ja gadījumā domāts tā paša 2.3.punkta izņēmums - "izņemot zemes nosusināšanu, kā arī divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu darbību"- lūdzu pievērst uzmanību terminam "zemes" - nu nekad neesmu redzējis KŪDRAS purvā ZEMI, kur nu vēl DIVPUSĒJAS darbības meliorācijas un APŪDEŅOŠANAS sistēmas. Tā ka - paldies par informāciju, bet pamatojums arī derētu. Kas atiecas uz rehabilitāciju - tas ir termins, ar kuru apzīmē bioloģiskas sistēmas darbaspēju pilnīgu vai daļēju atjaunošanu pēc traumas. Rekultivācija ir termins, kas apzīmē IZMANTOTAS derīgo izrakteņu ieguves vietas pārkārtošanu citiem uzdevumiem, piem., karjeru pārtaisīt par dīķi, purvu par mežu. Renaturalizācija savukārt nozīmē ieguves pārtraukšanu un ekosistēmas iespējamu savešanu SĀKOTNĒJĀ stāvoklī. Manuprāt,a bi pēdējie termini vēlamajam mērķim atbilst mazāk nekā rehabilitācija.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 8 mēnešiem
Astrīda
Ak, cik tas būtu labi, ja beidzot tiktu kaut kas darīts Ungura ezera aizsargāšanā no purva rūpnieciskās izmantošanas (dziļajiem, neierobežotajiem grāvjiem, purva ietecināšanu ezerā, traktoru darbību pašā ezera malā arī tādā laikā kā šī vasara). Tas būtu gan ļoooti labs darbs tautas labā, ja izdotos apstādināt kūdras ieguves darbību.
Nosūtīts pirms 18 gadiem, 4 mēnešiem