Ezeru izcelšanās - karsta un sufozijas ezeri

Ezeru izcelšanās
Karsta un sufozijas ezeri

Šie ezeri ir vieni no neparastākajiem Latvijā. To ieplakas veidojas pazemes ūdeņu darbības rezultātā. Tās rodas pēkšņi, Zemes virsai iegrimstot un iebrūkot.

Karsta ezeru ieplakas rodas pazemes ūdeņu šķīdinošās darbības ietekmē. Izšķīstot ģipsim vai dolomītam, pazemē paliek tukšums, un zeme iegrimst vai iegrūst. Karsta ezeru ieplakām raksturīga apaļa, piltuvveida forma. Iegruvumā jeb karsta kritenē sakrājas ūdens. Tā kā notece ir aizbirusi, tad šāds ezeriņš var pastāvēt tikai tik ilgi, kamēr noteka tiek izgrauzta vai izskalota no jauna. Ir gadījumi, kad noteka nerodas un ezeriņš dzīvo savu ezera mūžu līdzīgi tūkstošiem citu, kamēr aizaug un pārvēršas par purvu, kā, piemēram, Dūņezers Baldones apkārtnē. Vairāki nelieli karsta ezeriņi ir arī Allažos, Ezernieku māju apkārtnē.

Sufozijas ezeru ieplakas veido pazemes ūdeņu izskalojošā darbība. Arī šajā gadījumā pazemē paliek tukšums pēc tam, kad ūdens plūsma ir aizrāvusi sev līdzi sīkākās iežu sastāvdaļas. Zemes virsmā veidojas atbilstoši iegruvumi un iegrimumi. Tā radies 1.9 ha lielais un 17 m dziļais Čortoks Krāslavas rajona Grāveru ciemā, kā arī pavisam nelielais (3 ha), bet 21.9 m dziļais Melnezers Daugavpils rajonā, skaistajā Sasaļu mežā.

Čortoks

Melnezers (Daugavpils raj. Sventes pag.)

Gan karsta, gan sufozijas izcelsmes ezeri atrodas valsts aizsardzībā. Kā ezeriem tiem ir maza nozīme, bet ievērības cienīgs ir šo ezeru izcelšanās veids.
Iespējams, ka tieši par šādu ezeru izcelšanos vēsta tās teikas, saskaņā ar kurām ezers radies nogrimušas pils vai baznīcas vietā, vai “tur, kur velns bēgot zemē iegrimis”. Un tikpat labi šīs teikas var stāstīt par tiem ezeriem, kas radušies pēcledus laikmeta sākumposmā – vietās, kur izkusis apraktais ledus.

M.Leinerte Ezeri deg! 1988