Arlaks (Arlaka, Ārlava, Arļaka ezers, Ārlaks)

Daugavpils rajons, Šēderes pagasts

Platība – 2,5 ha

Raudas pag. mežā ir Arlaks – ezers. Puiška bija nevesels, uz kājām švaks, tur mazgājās, palika vesels. Arlakas ezerā arī kara laikā vācieši ierīkojuši laipas un peldētavu. Ūdenim konstatētas kādas dziedniecības spējas.

LFK 1800, 296. Vaivode, ap 70 g.v., Ilūkstes Raudas „Vilkiniškos”, dzim. Daugavpils Vārkavā; pier. Alma Medne, 1947.

Ārlaka veselības ezeriņš

Raudas pagastā, pie pašām Kurcuma pagasta robežām, mežā ir Ārlaka ezeriņš ar dzelzs ūdeni. Slimnieki, kas ezeriņā izpeldas, atgūst veselību. Redzēju, kā reiz atbrauca augoņiem noaudzis cilvēks, nopeldējās vasaru un aizbrauca vesels atpakaļ.

LFK 1800, 995. Jānis Bitenieks, 62 g.v., Ilūkstes Raudas „Liepkalnos”, dzim Abrenes Bērzpilī, uzaudzis Ilūkstes Pilskalnē; pier. Jānis Niedre, 1947.

Ancelāne, 1991, 321.

Arlaka ezeriņš ar veselības ūdeni Raudas pagasta mežā ir labs ārstēšanai. Esot tikpat dziedniecisks kā Baldonē. Okupācijas laikā vācieši jau gribējuši ierīkot vannu iestādi. Ezerā augot tik tauki līņi, ka izvilkti tie, cepjami uz pannas, peldot taukos.

LFK 1800, 1003. J.Cacāns, 56 g.v., Ilūkstes Raudā; pier. Jānis Niedre, 1947.

Apmēram 3 kilometri no Cālēnu mājām atrodas Ārlaka ezers. Visapkārt mežs un purvi, purvā ļoti daudz čūsku. Ezera ūdens esot ļoti labs priekš acu slimībām u.c. Ūdens saturot daudz dzelzs.

LFK 1800, 1131. Ieva Cālīte, 69 g.v., Ilūkstes Raudas „Celminiekos”; pier. Milda Kazeka, 1947.

Ezers kā ezers. Diezgan dīvains ezers. Melns. Dziļš viņš ir. (..) Tur bija skaisti agrāk, parks apkārt, priedes auga, izzāģēja visu. Vācieši pat sanatoriju gribēja taisīt. Tā teica, vecmāte stāstīja. Ūdeni jau vilka, rakt gribēja, pāri ceļam.(..) No ezera uz pirti veda daudz ūdeni, ko matus mazgāt, mīksti mati uzreiz. Tur var peldēt, i čūsku arī satikt. Daudzi bija izpeldējuši, agrāk laivas tur stāvēja. Saka, peldēt arī slikti, negrimst, mīksts ūdens. Saka, grūti peldēt. (..) Ezers dziļš un melns kā stipra tēja. Viņā neko neredz, daže ar gaismošanu. Melns pilnīgi. (..) Ārlakā visas zivis ir, - līņi, asari, sarkanspures. Zivis, viņas garšīgas ir, bet viņas noķert nav viegli, viņas varbūt ķeras reizi mēnesī, viņām tur pietiek, ko ēst, ezers ir tīrs. Zivs arī, ja noķer, viņa pilnīgi melna.

LFK 2157, 35; pier. Ieva Vītola Daugavpils Šēderes „Rītiņos”, 2007.

Zinām, ka tur ir tāds mēļš ūdens, tāds melns ūdens. Šeit Pirmā pasaules kara laikā vācu karaspēka daļas stāvēja. Tur liels grāvis, tur bija vācu virsnieku atpūtas nams. Tur karavīri atpūtās. Ļoti skaista, laba vieta. (..) Tur viņi ņēma ūdeni no tā ezera. Plānoja virskareivji taisīt sanatoriju, jo bijusi interese par to ūdeni. Vot, tagad, ja, piemēram, sievietes grib, lai būtu mīkstāki mati, ņem to ūdeni un mazgā, citas pat izmazgā veļu vai ko tur. (..) Zivis ir tur. Nevar pateikt, ka ļoti daudz, bet tur dažiem zvejot patīk. (..) Čūsku tur ir šausmīgi daudz.

LFK 2157, 38. Jurijs Ignatjevs Daugavpils Šēderes Raudā; pier. Agrita Ozoliņa, Ilona Žīgure, 2007.

Kad ezerā izpeldas, āda paliek mīksta, tāda kā samts. Nopietni. (..) Līdakas lielas, līņi lieli, melni. (..) Vācieši kara laikā gribēja Arlaku par sanatoriju iztaisīt. Tantes uz ezeru braukāja, kājas ārstēja, i ūdeni pat ņēma no ezera, citi cilvēki mazgājās. Vistīrākais ūdens tas Arlaks, ārstniecisks. (..) Cilvēki ārstēja kājas, vēnas. Bija tāda tante, paiet nevarēja, bet ar Arlaka ūdeni izārstēja, sāka staigāt. (..) Pār ezeru pārpeldēt viegli. Tura ūdens cilvēku, un peld tā pa virsu. Tad, kad nopeldies, tad āda tā kā nu, tāda tā kā samta paliek. (..) Ārlaka ezers ar diviem kanāliem bijis savienots ar tagad nolaisto Gulbju ezeru.

LFK 2157, 43. Pēteris Dainiņš; Pēteris Antona dēls Dainiņš, Daugavpils Šēderes „Zaķīšos”; pier. Agrita Ozoliņa, Ilona Žīgure, 2007.