Aklais ezers (Aklis, Znotiņu ezers)

Aizkraukles rajons Daudzeses pagasts

Kā Aklais ezers cēlies

Kādreiz veca vecenīte gājusi ciemā pie savas paziņas. Pa ceļu viņai pretim krizdams, klupdams nācis okls teļš. Tanī laikā pa gaisu laidies ezers un gaidījis, ka kāds uzminēs viņa vārdu, lai tas varētu krist zemē. Šī ezera vārds bijis Akl(i)s. Vecenīte ieraudzīdama teļu iesaukusies: „Ak, tu nabaga lopiņš, viņš jau teiriž oklis!” Tanī vietā ar lielu šņākoņu nokritis ezers, kuŗu tagad pazīst zem nosaukuma „Aklis”. Viņš atrodas Daudzeses pag. apm. 4 km no Znotiņu mājām.

LFK 861, 353. P. Veide 53 g.v., Jēkabpils Daudzeses „Kalniešos”; pier. Krišjānis Veide 18 g.v., 1930.

Teika par Aklo ezeru

Aklais ezers atrodas Daudzeses pag. pie Znotiņiem. Senos laikos 1. augustā, kad bijis Kaņapiņas tirgus, ezerā ļoti labi ķērušas zivis pie makšķeres āķa. Kāds puisis to gribējis izmantot. No agra rīta viņš aizgājis ar makšķeri zvejot. Zivis ķērušās neticami labi. Līdz vakaram tas izmakšķerējis ļoti daudz zivis. Vakarā devies mājā. Pārgājis mājā, tas palicis akls, kādēļ arī to ezeru nosaukuši par Aklo ezeru. Šis ezera nosaukums vēl uzglabājies līdz šai dienai. Tagad domā, ka ezers, tādēļ nosaukts par Aklo ezeru, jo viņam nav iztekas.

LFK 1552, 1636. Pēteris Veide 76 g.v., Jēkabpils Daudzeses „Lejas Tīlenos”; pier. Arvīds Kasandris 1936.

Pie Sudmalniekiem bijušas ūdens dzirnavas, kas nodegušas. No dzirnavām uz Aklo ezeru bijis rakts kanālis, lai dzirnavas varētu ierīkot. Kanāla racēji palikuši akli, kādēļ domā, ka ezera nosaukums arī no tam cēlies.

LFK 1552, 1886. Jorgis Ķibulis 84 g.v., Jēkabpils Daudzeses „Kalna Tīlenos”, teikas mantojis no tēva; pier. Arvīds Kasandris 1936.

Baltezers

Aiz Daudzeses Ārīšu, Sudmalnieku mājām bijis Baltezers. Senos laikos naktīs gājušas tur raganas mazgāties. Tuvējais mežsargs to novērojis un gājis naktī tās šaut. Izšāvis, bet nenošāvis, jo bijušas tērauda skrotis. Otrā naktī skrošu vietā ielējis dzīvsudrabu, kādēļ arī nošāvis raganas. Ezera nosaukums cēlies no tā, ka raganām bijušas baltas kleitas. Vēlākos laikos ezers pacēlies gaisā un aizlidojis prom, līdākas tikai kritušas lejup. Kur šis ezers palicis, to neviens nezina. Pēc tam vecā ezera vietā atlidojis mazs ezers, kuŗš vēlāki palicis lielāks un, kuŗš ir vēl tagad tanī vietā. To sauc par Aklo ezeru.

LFK 1552, 2072. Marta Kasandre 50 g.v., Jēkabpils Daudzeses „Dēķenos”; pier. Arvīds Kasandris 1936.

Teika par Aklezeru

Aklezera kalnos dzīvojuši laupītāji. Pie laupītājiem dzīvojusi arī kāda sieviete. Kā vīrieši, tā arī sieviete ir ļoti lepni ģērbušies. Braukuši uz izrīkojumiem un vispār grezni dzīvojuši. Pēc ilgāka laika ļaudīm viņi sākuši palikt aizdomīgi. Kādu rītu pēc izrīkojuma, kad laupītāji atgriezušies mājās, viņiem sekojuši ļaudis, bet laupītāji to nav jutuši. Tiklīdz laupītāji esot sasnieguši kalnu, arī pakaļ nācēji ir bijuši klāt. Šoreiz laupītāji saņemti ciet un nodoti policijai. Laupītāji bijuši ierīkojuši kalnos sev istabas, vietu zirgiem un ratiem, un pat braukuši kalnos iekšā ar zirgiem. Arī dažas mantas laupītāji glabājuši Aklezerā. Un laikam ezers ir dabūjis savu nosaukumu no tam, ka ūdens viņā ir mels un dzidrs, un no pašas malas ir dziļš.

LFK 1557, 2101. Līze Stromberga 61 g.v., Bauskas Misas „Ceriņos”; pier. Mirdza Balode 1938.